Mums pašiem sava Preses Karaliene.

2022.gadā Normunda Treija sakārtojumā tika izdota grāmata “Izirušās pērles”. Tajā ir stāsts par Kristīni, viņas dzeju un prozu.

“Pats pirmais impulss, lai uzsāktu darbu pie Kristīnas Osvaldas dzejas un prozas krājuma, bija- ļoti, ļoti, aizgrābjoši skaista, pievilcīga, arī, šķiet, ļoti pašapzinīga sieviete.

Tikai vēlāk, jau uzzinot daudz vairāk, protams, atklājās nianses- arī ļoti jūtīga, smalka, tātad- ievainojama dvēsele, kas dziļi spēj just. Tādiem cilvēkiem dzīves gaita nemēdz būt viegla. Iespējams, tieši tāpēc šajā dzīvē, šķiet palikusi viena, varbūt, arī savos centienos līdz galam nesaprasta…” tā par Kristīni grāmatas autors Normunds Treijs.

Izirušās pērles.

(Kristīna Osvalda)

Pukst laimē sirds

Un dziesma irdz,

Kad pērles vaiņagā mirdz.

Bez rotaļbiedra pat no bērna takas gāju

Es nesaprasta- zars pie vientulības koka pienaglots.-

Bet dvēselē es vientulībā pērles spodrināju,

Tās bij’ mans lepnums, mana bagātība un mans gods.

Kad dienās nebaltās bij’ dvēsle pagurusi,

Kad ziemojoši skati manim apkārt slīdēja,

Tad baltās pērlēs pavēros es klusi-

Un atspirgu- jo tad visspožāk viņas mirdzēja.—

Bet nemanot, kā liegā miglas lokā,

Mans pērļu vaiņags laimes dārzos izira:-

Ar asarām es viņu liku uzticamā drauga rokā,

Viņš nesaprata to- un manas pērles dzelmē sabira…

Gan krastā atpeldošo balto putu mēles

Vēl dvēsles dzidrumu un nevainību pauž…

Vai viņas atskalos vēl manas izirušās pērles,

Kas tumšā nebūtības dzelmē klusi snauž?..

Sirds sāpēs mirst

Un laime irst,

Kad pērles atvarā birst.-

Rūjienas Izstāžu zāles vadītāja

Līga Siliņa