Abučs

Dzimis Ķoņu muižas kalēja ģimenē. Audzis bez tēva, jo tēvs kritis karā 1916.gadā Karpatu rajonā. Uzaudzis vectēva Ādama Lūša (muižas staļmeistara) ģimenē. 1919.gadā pārcēlās uz Rūjienu un pirmo gadu dzīvoja Aspazijas un Dzirnavu ielas stūrī. Skolas gaitas sāka 1921.gadā. 1929.gadā beidza pamatskolu un pieteicās par mācekli spiestuvē. Tolaik Rūjienā bija tradīcija, ka spiestuves darbinieki ir arī skatuves strādnieki Saviesīgās biedrības skatuvei. Tas deva iespēju būt visos sarīkojumos (teātru izrādēs, koncertos, lekcijās u.t.t), kuri Rūjienā vienmēr bija augstā līmenī. J.Abučs turpina mācības Rūjienā līdz 1934.gada sākumam, kad dodas prom no Rūjienas. Vēlākos gados apmeklē Rūjienu tikai kā viesis un pēdējā reize ir 1943.gada Ziemassvētki, kad atbrauc izvadīt savu vectēvu pēdējā gaitā.

1934.gadā J. Abučs īsu laiku strādāja Madonā un Pļaviņās, pēc tam Rīgā, Armijas spiestuvē līdz tās likvidācijai 1941.gada rudenī. Tālāk darbs Valsts papīra spiestuvē līdz 1944.gada sākumam, kad tika iesaukts leģionā. Pēc ievainojuma 1945.gada pavasarī nonāca Lībekā. Strādāja vācu spiestuvē un, kā pats visiem teicis, gadījuma pēc 1948.gadā kļuva grāmatnieks- nodibināja grāmatu apgādu “Ziemeļblāzma”. Grāmatas tika saliktas brīvajos brīžos. Tas turpinājās arī pēc 1950.gada, kad J. Abučs pārceļas uz Zviedriju. No 1965.gada strādā tikai ar grāmatām, žurnāliem, laikrakstiem tikai latviešu valodā. Caur viņa rokām izgājušas pāri par divsimt grāmatām, tai skaitā 100 trimdas latviešu rakstnieku darbi. Ir 1978.gadā izdotās grāmatas “Rūjiena” līdzautors.