Lauberts

Dzimis Naukšēnu Jaunsnaķos, turīga saimnieka ģimenē. 1897.gadā beidza Pētera reālskolu Rīgā. Skatuvei sācis pievērsties jau 17. gadu vecumā un tās izglītību baudījis Dubura dramatiskos kursos. Aktiera gaitas uzsācis Rīgas latviešu biedrībā “Māmuļā” kā korists un mazāku lomu tēlotājs. Te savu iedzimto talantu viņš izkopa blakus tādām latvju skatuves slavenībām kā Dacei Akmentiņai, Bertai Rūmniecei, Aleksandram Freimanim, Robertam Jansonam u.c. 

Teātra atmosfēra viņam tik ļoti iepatikās, ka drīz pēc tam viņš kļuva gan populārs aktieris, gan režisors. Viņš izaudzināja arī vairākus jaunus skatuves māksliniekus. Kā aktieris un režisors 1908. un 1909.g, kā arī no 1911.- 1915. gadam strādājis Jaunajā Rīgas latviešu teātrī. No 1916.-1917.- Komēdijā, 1919. un 1920. gadā Nacionālajā teātrī, no 1921.-1923.- Nacionālajā operā, pēc tam Ceļojošā teātrī. No 1925.gada līdz 1930. gadam strādāja Daugavpils teātrī, bet divus pēdējos mūža gadus Rēzeknes teātrī.Viņa labākās lomas ir Noliņš (“Indrānos”), Pičuks (Skroderdienās Silmačos), Krustiņš (“Pazudušā dēlā”), Osvalds (Ibsena “Spoki”).Pēdējā loma, kuru E. Lauberts tēloja pirms nāves bija viņa iemīļotais Onufrijs (“Mūsu Mūža dienās”)E. Lauberts ar izciliem panākumiem dziedājis arī operetēs.