Alksnis

Dzimis Naukšēnu pagastā “Pakuļu” mājās. Mācās Rāmnieku (Rūjas) pamatskolā, Rūjienas draudzes skolā un no 1913.-1917.gadam mācības turpina Valmieras skolotāju seminārā. Viņš gribēja būt skolotājs, bet kļuva karavīrs. 1916.gadā viņš tiek uzņemts par boļševiku partijas biedru. Par 20 gadiem, kuri pagāja viņa dzimtajā pusē, viņš vēlāk mēdzis teikt, ka “gribētu zemu, zemu lidot pāri savas bērnības un jaunības takām”.

Pēc semināra beigšanas Alksni iesauca armijā, kur viņš beidza Odesas kara skolu. 1918.gada janvārī viņu demobilizēja no armijas saskaņā ar TKP lēmumu kā skolotāju. Viņš atgriezās dzimtajā pusē Valmierā un sāka strādāt apriņķa Padomes izpildu komitejas finansu nodaļā, bet jau februāra otrajā pusē kopā ar citiem darbiniekiem evakuējas un nokļuva Brjanskā. Te viņš darbojās izpildu komitejā un bija partijas Brjanskas apriņķa komitejas latviešu sekcijas sekretārs.

Pilsoņu kara laikā 1919.gada maijā J. Alksni kā bijušo speciālistu- virsnieku iesauca Sarkanajā Armijā. Kad beidzās karš, Alksnis sēdās pie grāmatām kā Kara akadēmijas klausītājs. Pēc akadēmijas beigšanas viņu iecēla SA Galvenās pārvaldes daļas priekšnieku. 1926.gada rudenī J. Alksnis savu dzīvi saista ar padomju aviāciju, Sākumā viņš ir Gaisa Kara Spēku pārvaldes priekšnieka vietnieks, bet pēc pieciem gadiem priekšnieks. Paralēli darbam pats īsā laikā apguva lidošanas teoriju un praksi un ieguva kara lidotāja nosaukumu.

Ar J. Alkšņa vārdu saistās pirmo novatorisko lidojumu organizēšana un vadīšana- pirmais lidojums stratosfērā, ekspedīcija uz Ziemeļpolu, lidojums pāri Ziemeļpolam uz ASV. 11 gadus J. Alksnis rediģējis žurnālu “Vestņik vozdušnogo flota”, daudz rakstījis tajā pats.

1937.gada janvārī viņu iecēla par PSRS aizsardzības tautas komisāra vietnieku Gaisa Kara Spēku jautājumos, vienlaikus viņš izpildīja Gaisa Kara Spēku priekšnieka pienākumus.

Apbalvots ar vairākiem ordeņiem.