Kā valsts svētkus svinēja Rūjienā

Atdzimušajā Latvijā
spožāk deg svētku ugunis, varenāk skan dziesma.

Pirmie atjaunotās Latvijas valsts svētki sākās jau 17.novembrī. Plkst. četros ģimnāzijā pulcējās skolnieki un vanagi. Direktors M. Jansons savā uzrunā aicināja topošo inteliģenci nest tautā idejas par vienotu latvju tautu. Pēc tam visi gājienā devās uz S. Bērtuļa kapiem, lai noturētu aizlūgumu par tautas varoņiem. Pie kritušo karavīru pieminekļa stāvēja jaunatnes goda sardze. Simboliskās ugunis pieminekļa pakājē aizdedza latvju strēlnieka māte, atbrīvošanas cīņu varoņa tēvs un jaunatnes pārstāvji. Svētrunu teica ģimnāzijas skolotāja Elza Gusarts, bet direktors Jansons latvju jaunatnes vārdā kā pateicību varonīgajiem tēvzemes dēliem nolika vainagu. Pēc īsa aizlūguma jaunatne atstāja uguņoto varoņu svētnīcu un devās uz dievnamu, kur gājienā ieradās arī pārējās Rūjienas organizācijas un draudžu skolas audzēkņi.

Pārpildītajā dievnamā sēru dievkalpojumu novadīja Ziemeļu draudzes mācītājs Roberts Slokenberga, aicinot draudzi jo biežāk nostaigāt mūsu varoņu svētnīcās un smelties spēkus sargāt atjaunoto dzimteni. Dievkalpojumam beidzoties, no baznīcas sākās organizāciju un skolu jaunatnes lāpu gājiens. Pa Rūjienas ielām uguņotā ļaužu saime aizvijās ap ½ kilometra garumā un sasniedz Saviesīgās biedrības namu. Te plašās ļaužu masas noklausījās radio runā, kurā ģenerālis Hartmanis aprādīja armijas nozīmi mūsu jaunajā valstī. Pie lāpu sārta mācītājs R. Slokenbergs aizrādīja turēt vienmēr svētu brīvības cīnītāju piemiņu- šie varoņi cēluši valsti saulītē. Seko tautas lūgšana un lielais ļaužu pūlis pamazām izklīst.

Draudzes skolas vīru korim un skolotājiem vēl uzdevums sagaidīt mīļo viesi- skolu departamenta direktoru Dr. Ludi Bērziņu. Stacijā sirmo kultūras darbinieku apsveic ar dziesmu “Pie Baltijas jūras”, pēc tam draudžu skolā vēl īsu brīdi visi pakavējās pie tases kafejas.

18. novembra rītā atkal visi pošas uz dievnamu. Baznīcā sprediķo rūjieniešiem labi pazīstamais universitātes docents Dr. Ludis Bērziņš. Sirmais zinātnieks lielā apskaidrotībā tēlo mūsu tautas vareno atmodu. Tad gājies uz tirgus laukumu. Plašo parādi, kuras dalībnieku skaits kuplāks kā citiem gadiem- komandē aizsargu rotas komandieris Priedīts, bet pieņem bataljona komandieris Melders. Pēdējais īsos vārdos apsveic parādes dalībniekus, aizrādot, ka partiju bēdu laiks, kas kā smags slogs nospieda zemi- ar 15.maiju ir izbeidzies. Priecīgu skatu varam vērties nākotnē. Tad pieminēja kritušos varoņus. Laukumā atsedzās tūkstošām galvu un orķestris spēlēja “Kādā nu mierā”. Pēc mūsu tautas lūgšanas seko kaimiņzemes- Estijas himna. Tālāk vārds viesim- Dr. Ludim Bērziņam. Mūsu tautas nesenajos likteņus viņš ilustrē ar tautas dziesmu:

“Sniga sniegi, putināj,

Stalti jāja karavīr;

Tālu jāja, nepazinu,

Vaj bij mani bāleliņi.”

Tagad laiki mainījušies. Visi esam savas zemes bāleliņi, kurus mēs pazīstam, kas saprot viens otru. Mūsu tauta ir savienojusies vienā ciešā vienībā. Dr. L. Bērziņš vēl rūjieniešiem šinī garā strādāt joprojām un nes sveicienu no izglītības ministrijas. Beigās viesis, kurš ir arī pazīstams dzejnieks, nolasa savu vēstījumu Latvijai 1934.gada valsts svētkos. Laukumā sumināja arī valsts vadību- uzsaucot trīskārtēju: Lai dzīvo!” valsts prezidentam, tautas vadonim un valdības locekļiem. Tad parādes dalībnieki- aizsargi, ģimnāzijas militārā rota, vanagi un ugunsdzēsēji- brašā solī nodefilē gar parādes pieņēmējiem.

Plkst. 15.30 Rūjienas ģimnāzijā notika svētku akts, kurā ieradās Skolu departamenta direktors Ludis Bērziņš. Viņu apsveicot, pasniedza ziedus, Skolu departamenta direktors ņem vārdu un runā par mērķiem un centieniem atjaunot valsti. Vēl svētku runas saka Mazsalacas draudzes mācītājs Alfrēds Skrodelis un direktors Mārtiņš Jansons.

Vakarā plkst. piecos visa Rūjiena mirdzēja svētku ugunīs. Katrā logā sveces, logi dekorēti, garas šogad plošku rindas. Pilsētas centrā laukumu vītnēm un elektriskām spuldzēm greznota arka, virs kuras uzraksts “Dievs, svētī Latviju”. Patriotiski uzraksti, ar gaumi dekorēti skatlogi, lielā ļaužu drūzma ielās- viss tas radīja Rūjienā vēl neredzētu svinīgumu un svētku noskaņu.

Draudzes skolā svētku vakarā notika svinīgs valsts proklamēšanas atceres akts, kuram īsu ievadrunu teica skolas priekšnieks mācītājs Roberts Slokenbergs. Tālāk runāja viesi- Lāčplēša ordeņa kavalieris plkv. leitn. Vipulis, Dr. L. Bērziņš un mācītājs Skrodelis.

Plkst. 18.45 tautas vadoņa radiorunā Saviesīgā biedrībā noklausījās vairāk kā 2000 ļaužu. Zāle pārpildīta līdz pēdējai vietai. Pēc tautas vadoņa runas, tautas lūgšanas un atdzimšanas dziesmas- runāja pilsētas galva Arnolds Krēsliņš, aicinot sekot, uzticēties un kalpot tautas vadonim, jo kalpošana vadonim ir kalpošana tautai un valstij.

Plkst. 20 sākās Brīvības pieminekļa Rūjienas pilsētas nodaļas sarīkojums, kurš bija pievilcis pilnu zāli apmeklētāju. Sarīkojumu ievadīja draudžu skolas vīru kora koncerts. Koris, kā tas parasts- bija sava uzdevuma augstumos, un ir izvērties par labāko dziedoņu vienību nevien Rūjienā, bet arī plašākā apkārtnē. Diriģents Zanders ar saviem čaklajiem draugiem bija sagādājis patīkamu pārsteigumu arī viesim Dr. L. Bērziņam, vēl svētku dienā iestudējot pēc “Gaudeamus igitur” viņa veltījumu Latvijai: Tēvu zeme! Sirdis kaist”. Šī dziesma radīja sajūsmu un aplausu vētru, kura rimās tikai pēc autora sumināšanas un dziesmas atkārtošanas. Īsu brīvības cīņu apskatu sniedza plkv. leitn. Vipulis. Pirmo reizi sekmīgi debitēja Rūjienas draudzes orķestris ar savu jauno vadītāju, brīvmākslinieku Aizpurieti.

18.novembra svētku sarīkojums beidzās ar vēsturisku uzvedumu “Tālavas taurētājs”. Rūjienas vanagu saime bija pielikusi daudz pūļu un darba prieka, lai parādītu latvju tautas likteņus. Trijās ainās te risinājās mūsu tautas ciešanu laikmets līdz uzvarai, līdz vislielākai uzvarai un brīvībai. No vistumšākiem verdzības laikiem, caur sāpēm un ciešanām- tauta nenogurstoši tiecas pēc sava sapņa un ilgu piepildījumu. Varoņgars nemirst- tas padzen mošķus. Aust uzvaras un brīvības rīts. Uzvijas sarkanbaltsarkans karogs. Ir situsi Visspožākā, visdižākā stunda mūsu vēsturē. Tauta pateicas- tauta sveic vadoni- “Lai līgo lepna dziesma.”

“Rūjienas Vēstnesis “ Nr 154 no 23.11.1934.