1971.gada 1.septembrī darbu Rūjienas vidusskolā uzsāka jaunā ģeogrāfijas skolotāja Lauma Daiga. Ceļotājas gars, neaizmirstamā studiju prakse un apmeklētie tūrisma instruktoru kursi Rīgā viņu urdīja darboties. No nullpunkta jāsāk nebija. Rūjienas vidusskolas tūristu un orientieristu iemaņas tolaik bija rajona labāko sasniegumu līmenī.
Izveidojās spēcīgas komandas, kuras raksturoja mērķtiecība, neatlaidība un komandas gars.
Kopš pamatskolas klasēm tikpat nozīmīga kā skolas dzīve bijusi tā otrā- mežā, teltī, kompasā. Savā kolektīvā. Trenējoties visu mācību gadu, rezultāti neizpalika- rūjienieši stabili nostājās tūrisma un orientēšanās sporta republikas rangu tabulas pašā augšgalā. Bet pamatā- smags, nogurdinošs darbs. Ziemā skolā no stāva uz stāvu pa virvēm kāpuši un pastaigu telpās tehnikas elementus slīpējuši. Kāpnes pārvērta par nogāzi, otrādi apgāztas barjeras- par līdzsvara baļķi, paralēli tām- novilka arī virves, Vienā klasē sēja mezglus, citā- kārtoja mugursomas. Bērni skrēja pa zāli, gaiteņiem. Kāpnēm- ka tikai ātrāk un labāk! Prasmīgākie vecāko klašu audzēkņi iejutās tiesnešu lomās. Šādi visas sestdienas un svētdienas pavadītas nenogurstošos treniņos un treniņnometnēs.
Māris Viļķins, Ārijs Elstiņš, Līga Ozola, Juris Lūsītis, Ivs Dreimanis, Māris Neija, Māra Ozola, Māra Jeske- komandas stiprie balsti. Didzis Čākurs- meistarkandidāts orientēšanās sportā, republikas izlases dalībnieks- bijis arī palīgs skolotājai, gatavojot sekmīgiem startiem jaunos orientieristus.
Rūjienas vidusskola tolaik bija viena no tām retajām skolām. Kur nodarbojās gan ar tūrismu, gan orientēšanos. Lauma Daiga aizrāvās ar abiem veidiem. Par visvērtīgāko īpašību šajās sporta disciplīnās viņa vienmēr uzskatījusi spēju koncentrēties, Tā, piemēram, Baltijas republiku tūristu salidojumā Viļņā tieši prasme koncentrēties visās četrās sacensību dienās savā vecuma grupā palīdzēja uzvarēt. A rūjieniešu vārdu republikā rēķinājās, viņus pazina un respektēja kā konkurentus. Prestižu radīja uzvaras rajonā, republikā, atbildīgi starti Vissavienības mērogā Baškīrijā ( tagad Baškortstānas Republika), Lietuvā,Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburga), Karpatos, Maskavā, Ukrainā. Rūjienieši kļuva par uzvarētājiem arī Vissavienības pionieru un skolēnu tūrisma un novadpētniecības ekspedīcijas “Mana Dzimtene- PSRS” novirzienā “No GDA līdz tūrisma meistarībai” 1980./1982. gada rezultātu kopvērtējumā (tika summēti tūrisma sacensībās un pārgājienos iegūtie punkti).
Rezultāti auguši jau no pirmā ievērojamākā rūjieniešu panākuma- uzvaras rajonā un 13.vietas ( no 30 komandām) republikas sacensībās 1975. gadā. 1979. gadā viņi jau bija spēcīgākie republikā un pirmo reizi brauca uz 3. Vissavienības pionieru un skolēnu tūrisma finālsacesībām Baškīrijā Ufā, no kurienes atgriezās kā laureāti.
Līmeni noturēt vienmēr ir grūtāk nekā sasniegt. Spītējot lietum, sportisti 12. republikas skolēnu salidojumā Preiļu rajona Madelānos tika galā ar kombinēto pārgājienu, sacensībām tūrisma tehnikā, orientēšanas sportā un topogrāfijā nesalīdzināmi labāk par citiem. Jaunākajā grupā 24 komandu konkurencē uzvarēja ar 11 punktiem, 2. vietai- 32. Tātad trīskārtējs pārākums. Spožajam uzvaru zeltam arī pienākumu smagums- pēc gada atkal pārstāvēt republiku valsts mērogā. Gandarījums par paveikto deva enerģiju galvenajam- Vissavienības startam. Gada laikā, gatavojoties atbildīgajiem startiem, tika mēroti tuvāki un tālāki ceļi. Bet kā veiksies Kubā (Azerbaidžānas rajons). Kurā uz 4. tūrisma finālsacensībām pulcēsies visu savienoto republiku spēcīgākie tūristi?
Jaunākajā grupā Rūjienas vidusskolas komanda izvirzījusi Latvijas PSR 3. vietā, atpaliekot no Ukrainas PSR un Maskavas komandām par dažiem punktiem. Jēkabpils komanda vecākajā grupā izcīnījusi 5. vietu, un Latvijas tūristi kopumā tika atzīti par ceturto spēcīgāko komandu Padomju Savienībā aiz Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas. Komandā cīnījās Māra Ozola, Līga Ozola, Aiga Burve, Inta Vizule, Anete Arāja, anete More, Evija Vilka, Kaspars Ummers, Ansis Vārsbergs, Ingus Rektiņš, Dagnis Čākurs, Aigars Duksis, Salvis Bundža, Vidars Zviedris, Arnis Burvis.
1983.gadā Rūjienas vidusskolas tūristu grupa tika uzaicināta piedalīties skolu tūristu salidojumā, kas notika Moldāvijas PSR (tagadējā Moldova). Spraigās sacensībās topogrāfiskā plāna zīmēšanā un orientēšanas sportā Evija Vilka un Kaspars Ummers kļuva par uzvarētājiem.
Tovasar tepat Vaidavā notika LPSR jaunatnes meistarsacīkstes orientēšanas sportā. Ar 1. sporta klasei un PSRS sporta meistarkandidāta normai atbilstošu rezultātu te startēja Maija Bērziņa un Ingus Rektiņš.
Pašas skaistākās vasaras atmiņas saistās ar startiem Viskrievijas 15. tūristu sacensībās, kas risinājās Belgorodas ozolu mežos. Viesu grupā visos sacensību veidos rūjienieši, pārstāvot mūsu republiku, bija pirmie,atstājot aiz sevis Igaunijas, Azerbaidžānas, Kazahijas (tagadējā Kazahstāna), Uzbekijas (tagadējā Uzbekistāna) un Moldāvijas komandas.
PSRS spēcīgāko komandu sacensības orientēšanās sportā Kijevā Latvijas izlases sastāvā tika iekļaut rūjienieši Kaspars Ummers, Aigars Duksis, Evija Vilka, Maija Bērziņa. Individuāli Evija Vilka bija piektā, bet Māija Bērziņa un Aigars Duksis- desmitie.
80. gadu beigās pēc PSRS sabrukuma beidzās arī starprepubliku tūrisma un orientēšanās sacensību laiks.
Bet rūjienieši nekad neaizmirsīs savā tūrisma un orientēšanās sporta sekcijas albumā ierakstītos Sentjana vārdus “Ar kājām cilvēkam cieši jāturas savā zemē, bet viņa skatiens lai aptver visu plašo pasauli”.
2017.gada rudenī skolotāja Daiga, nu jau pensionāre, aicināja savus tūristus un orientieristus atkal kopā uz tikšanos Rūjienas vidusskolā. Pie skaisti klāta svētku galda raisījās atmiņas. Jautrību radīja dažādi kuriozi notikumi no nometņu dzīves, Piemēram, meitene, kura dežurēja virtuvē, bija sajaukusi citronskābi ar sāli. Pārgājienā visa grupa palika bez brokastīm. Tika stāstīti arī tādi atgadījumi, par kuriem skolotāja, izrādās, neko pat nebija nojautusi, Demonstrētie diapozitīvi ļāva atgriezties spraigajās sacensību norisēs, vēlreiz izdzīvot tā laika cīņas sparu un uzvaras saldmi. Senā kopības sajūta atgriezās. Atkalredzēšanās-enerģijas lādiņš turpmākajām dzīves gaitām.
Dzintra Gulāne
2019. gadā.
P. s 2025, gada 20. novembrī skolotāja Lauma Daiga devās mūžībā.