Rūjienas vidusskolas stadions nosaukts Edvīna Bietaga vārdā

Uzziņai:

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā olimpiskās medaļas ieguva tikai trīs Latvijas sportisti. 1932.gada olimpiādē Losandželosā sudraba medaļu 50 km soļošanā izcīnīja Jānis Daliņš , 1936.gada olimpiādē Berlīnē sudraba medaļu grieķu-romiešu cīņā (svara kategorijā līdz 87 kg) ieguva Edvīns Bietags un bronzas medaļu 50 km soļošanā Adalberts Bubenko .

Edvīns Bietags dzimis 1908.gada 28.februārī Rūjienā. Sportiskais jauneklis, mācoties Rūjienas vidusskolā, izmēģināja savus spēkus gan futbolā, gan vieglatlētikā. 1923. gadā pilsētiņā ieradās tolaik pazīstamais grieķu-romiešu cīkstonis Rūdolfs Ronis, kurš sāka trenēt vietējos puikas, tostarp nākamo čempionu,cīņas sporta biedrības „Krauze” Rūjienas nodaļā. Viens no šī sporta veida censoņiem bija arī Augusts Ķīsis.

Kad Bietagam Rūjienā pretinieku vairs nebija, viņš devās uz Rīgu. 1928. gadā puisis cerēja uz olimpiskajām spēlēm Amsterdamā, taču netika un jutās tik sarūgtināts, ka bija gatavs pamest sportošanu. Toties 1930. gadā viņš pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu (turpmākajos gados ieguva šo titulu vēl piecas reizes). Sponsoru Bietagam nebija – maizi viņš pelnīja kā maisu nesējs ar 60 latu algu kādās Rīgas dzirnavās, tad kā tramvaja vadītājs. 1934. gadā, aizņēmies naudu, viņš patstāvīgi 3. klases vilciena vagonā devās uz Romu un ieguva zelta medaļu Eiropas čempionātā smagā svara kategorijā. Tā bija sensācija! 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē Bietags izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 87 kg. Pēc Otrā pasaules kara cīkstonis vēl kādu laiku turpināja karjeru, vēlējās strādāt par treneri, taču sadūrās ar padomju iestāžu pretestību un mūža otrajā pusē pievērsās lauksaimniecībai. Edvīns Bietags miris 1983.gadā 29.septembrī Jūrmalā.

Pie sporta halles piestiprināta informatīva plāksne.

Informatīvo plāksni finansē: Augusta Ķīsis meita- Mudīte Ķīsis- Jansons un mazdēli- Ēriks Jansons un Māris Jansons.