Aspers

Dzimis Naukšēnu pagasta Vidustēcēnos. 1953.gadā absolvējis Rūjienas Vidusskolu. Pēc LLA lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes beigšanas strādā Naukšēnu, pēc tam Virķēnu profesionāli tehniskajā skolā, kur ir mācību daļas vadītājs.No 1964.gada līdz 1998.gadm ir Ozolu arodvidusskolas direktors. Edvīns Aspers stāsta: “1958. gada augustā ar inženiera-mehāniķa diplomu kabatā dodos un dzimto pagastu-Naukšēnu speciālo PTS , kur pirmie bērnu namu audzēkņi ieguva vidējo izglītību un traktorista tiesības. No 1964. gada līdz 1998. gadam direktors Ozols. Vadmotīvs celtniecība, tehniskā jaunrade, skolas izaugsme. Pirmie objekti-mācību darbnīca (1966.g.)un laboratoriju korpuss (1969.g.) un projekta pasūtīšana skolas kompleksam. 1968. gadā piedāvājums komandējumam uz Brazavilas Kongo, bet domstarpības ar LKP Valmieras RK vēlēšanu sakarā iespēju izslēdza. 1969. gadā piedāvājums komandējumam uz Mongolijas Tautas republiku, kuru pieņēmu. Atmiņā –103 stundu ilgais brauciens ar vilcienu uz Ulan-Batoru, jauna mācību centra atklāšana 70 km no galvaspilsētas un pasniedzēju darbs pie pirmo lopkopības fermu mehanizatoru sagatavošanas Mongolijā. Atziņa-izprasts dialektiskais materiālisms, ka matērija ir primāra un apziņa –sekundāra jeb cilvēka esamību nosaka daba. Ja nepilni 2 miljonu iedzīvotāju rīcībā ir ap 20 miljoni mājlopu, kuri visu gadu uzturas un atražo sevibrīvā dabā, tad cilvēks pamatoti ir pieticīgs un bezrūpīgs. Nepazīst egoismu un greizsirdību.1971. gadā atgriezos no komandējuma, kompleksa projektēšana tuvojas nobeigumam un līdz 1973. gadam velkas cīņa ‘būt vai nebūt’ skolai Ozolos. 1973. gada skaistā vasaras vakarā pēc jauno arāju sacensībām, laivā, Ozolu ezera vidū, tā laika ‘funkcionārs’ Anatolijs Koraļovs, skatot rietošās saules apmirdzēto Ozolu panorāmu, saka izšķirošos vārdus: ,, Jā, šeit cilvēkiem ir jādzīvo”. Un 1974. gada janvārī sākas skolas kompleksa celtniecība ar tāmes izmaksu virs 1 milj. rbļ. Sekmīga būvdarbu izpilde ļauj ar 1975. gada 1. Septembri skolā uzsākt 3 –gadīgo grupu apmācību, turpinās 18 dzīv. mājas celtniecība, bet 1976.gadā tieku uzaicināts komandējumā uz Ugandu, kur atrados līdz 1979. gadam. Lauksaimniecības koledža mācu mehanizatorus un remontatslēdzniekus. Iespaidi-eksotiskā augu un dzīvnieku valsts un masu nabadzība ar ANO rezolūciju garantētās neatkarības apstākļos. Neatkarības vārdā ir padzīti britu un indiešu kolonizatori, ārsti, skolotāji. Indusa Modvanī ap 1000 ha lielā cukurniedru plantācija Viktorijas ezera krastā ar apūdeņošanu, šaursliežu dzelzceļu, cukurfabriku, strādnieku ciematu un lepno Modvanī māju nīkuļo bez saimnieka. 1980. gadā Ozols sāk būvēt jauno mācībukorpusu,1981.gada septembrī direktoru nosūta uz 10 mēn. Franču valodas kursiem Ļeņingradā un no 1982.-85.gadam komandējumā Alžīrijā. Alžīrijas otrā lielākajā pilsētā Orānā Vidusjūras krastā mācu metālkonstrukciju montētājus un rasētājus. Gūstot peļņu no naftas eksporta, Alžīrijā ceļ pilsētas, dzīvokļus, ceļus, rūpnīcas un lauksaimniecības uzņēmums, gatavo nacionālos kadrus. Prātīgi saimnieko savā zemē. Dzīves līmenis augsts. Mācību procesā izmanto moderno pavairošanas tehniku, pasaules tirgū pērk kvalitatīvākas preces un tehnoloģiju. Islāma ticība nosaka augstas tikumiskās un morālās īpašības. Ir ko pamācīties no arābiem. 1981. gadā tiek pasūtīts projekts 36 –dzīv. mājai ar saimniecības ēkām. Un1988. gadā 36 –dzīv. māju nodod ekspluatācijā. Pensionāri saņem labiekārtotus 1 –istabu , daudzbērnu ģimenes 3 un 4-istabu dzīvokļus. Atsevišķu labiekārtotu dzīvokli saņem katrs skolā un apkalpojoša sfērā strādājošais. 24 kūtiņas īsā brīdī piepildās ar personīgiem un nomas teliņiem un sivēntiņiem-reāls atspaids maz atalgotām ģimenēm un produkcija –pilsētniekiem. Atzinīgi gan audzēkņu, gan iedzīvotāju galdā vērtē arī svaigos konditorejas izstrādājumus no pils pagrabā iekārtotā ceha. Kamdēļ stāstu par sevi, skolu? Bieži jautā, kamdēļ esmu atteicies no darba piedāvājumiem Limbažos, Rīgā. Cienu uzticību un mērķtiecību. Ozolu izaugsme, neskatoties un ,, ceļojumiem” ir bijis nepārtraukts process, un nebija iespējams skolu atstāt bez mokošās nepadarītā darba sajūtas.”