Bahs

Dzimis kā saimnieka dēls Rūjienas draudzē, Dīķeru Bēkās. Viņa pirmais skolotājs bija Lauris. Tā kā Ķoņu- Dīķeru pagastā vēl nebija skolas nama, tad Lauris mācīja savus skolēnus pa mājām. Vēlāk Jānis Bahs iestājās Rūjienas draudzes skolā, kuru toreiz vadīja ievērojamais, plaši pazīstamais skolas darbinieks Ernsts Aleksandrs Švehs. Draudzes skolas kursu pabeidzis, Jānis Bahs 1865.gadā nolika pagasta skolotāja eksāmenu un iestājās tajā pat gadā Valkā, draudzes skolotāju (Cimzes) seminārā, kuru pabeidza 1868.gadā ar draudzes skolotāja un ērģelnieka tiesībām.

No 1868.-1870. gadam viņš ieņēma palīga skolotāja vietu Rūjienas draudzes skolā. No 1870.-1877. gadam viņš bija skolas pārzinis un skolotājs Katlakalna elementārskolā Rīgā, Bišmuižā. 1877.gadā to aicināja par pārzini un skolotāju jaundibinātā Rīgas palīdzības lādes Lutera skolā. Šo skolu viņš vadīja līdz 1908.gadam. Šī skola viņa vadībā attīstījās par vienu no visvairāk apmeklētām un plaši pazīstamām Rīgas skolām. Vēlāk tā pārgāja Rīgas skolu valdes rīcībā un tika nosaukta par 19. Rīgas pilsētas pamatskolu. Bahs bija arī Rīgas Mārtiņa draudzes skolas skolotājs.

Jāņa Baha izdotās skolas grāmatas attiecās uz valodas mācību un mūziku. Viņš sarakstījis “Latviešu valodas mācību” un “Vācu valodas mācību” (divos izdevumos) plašāku un īsāku. Bez tam izdevis vācu lasāmo grāmatu divos sējumos un krievu pirmo lasāmo grāmatu.

Mūzikas laukā Jāņa Baha pirmais darbs bija “Ziemas svētku dziesmas baznīcai, skolai un mājai”, kas satur gan paša kompozīcijas, gan citu komponistu dziesmas, kuras viņš harmonizējis. Dziedāšanas mācībai izdota grāmata: “Mazais dziedātājs” un “Mazā dziesmu grāmata skolām un mājām”, kurā baznīcas melodijas, Baha 3- balsīgi harmonizētas tā, ka bērni dzied 2 balsis un skolotājs trešo, tā iespējams jau mazus skolēnus pieradināt pie vairākbalsīgas dziedāšanas. Pieminētās skolas grāmatas iznākušas vairākos izdevumos.

Jānis Bahs, kopā ar saviem kolēģiem Pētersonu un Hincenbergu, vēl izdevis Valkas draudzes skolotāju (Cimzes) semināra vēsturi, līdz ar mācības spēku un arī audzēkņu dzīves aprakstiem. Kopā ar dažiem draugiem viņš apstrādājis un izdevis visiem pazīstamās Cimzes “Dziesmu rotas” jauno izdevumu divos biezos sējumos- jauktiem un vīru koriem. Viņa lielākais dzīves darbs ir “Korāļu grāmata”, pie kuras tas gadiem ilgi strādājis, gan krādams vecus materiālus un citu komponistu darbus, gan pats melodijas sacerējis, vai vecās melodijas uz balsīm licis.

Jānis Bahs bija arī Rūjienas Zemkopības biedrības līdzdibinātājs.