Pēc Gustava Bergmaņa nāves Rūjienas draudzes mācītāja vietu ieņēma viņa dēls Benjamiņš Bergmanis (no 1814.-1842.g.). Dēla prāts gan vairāk nesas uz zinātniskiem pētījumiem, nekā uz morāles sludināšanu, bet paklausot savam sirmajam tēvam, viņš savu mūžu veltījis mācītāja amatam.
Tomēr blakus mācītāja darbam viņš nodevies arī zinātniskiem pētījumiem. Dziļi nopietnas intereses dzīts, viņš devies pie toreiz maz pazīstamām novadu tautām un pirmais sniedzis par viņām drošas un pamatīgas ziņas.
Arī Latvijas vēstures un latvju valodas pētīšanā viņam lieli nopelni. Benjamiņš Bergmanis, tāpat kā viņas tēvs Gustavs, vienmēr bijis uzticīgs latvju tautas draugs, vadītājs un skolotājs. Benjamiņš Bergmanis, vecuma nespēka dēļ, 1842.gadā atsakās no mācītāja pienākumu izpildīšanas. Ņemot vērā viņa un viņa tēva Gustava Bergmaņa nopelnus, par turpmāko Rūjienas draudzes ganu tika pieņemts Benjamina dēls Rihards Bergmanis.