Bergmanis

Lai gan viņa priekšteči savā laikā bija darījuši visu iespējamo draudzes labā, tomēr darbs bija vedies gausi, jo viņiem nebija palīgu. Visā Rūjienas draudzē bija viena vienīga skola- draudzes skola. Tā nebija visiem pieejama. Rihards Bergmanis saprata, ka ar vienu skolu draudzē ir daudz par maz. Viņš, kā tā laika skolu lietu pārzinātājs draudzē, ierosināja muižniekiem, palīdzēt algot apkārtstaigājošus skolotājus- katehetus. Muižnieki sāka maksāt 70 kap. sudrabā no katra “arkla” zemes vērtības gadā. Šī nodeva pēc vajadzības tika paaugstināta. Nu bija ceļš vaļā. 

1848.gadā tika izraudzīti divi draudzes skolēni, Jānis Miška no Rūjienas muižas un Ansis Ezers no Jeriem, kuriem uzdeva izpildīt pirmo apkārtstaigājošo skolotāju pienākumus. Katram no viņiem tika iedalīta puse draudzes, kura ik divu nedēļu laikā jāapstaigā. Katrā pagastā bija jāuzturas divas dienas no vietas. Sākumā šie skolotāji gāja tikai pērminderu mājās, bet vēlāk, uz lūgumu, arī citās. Tur salasījās visi pagasta bērni un viņiem mācīja ticības mācību, lasīt, rakstīt, rēķināt un dziedāt. Drīz šiem diviem skolotājiem- katehetiem pienāca klāt vēl pieci un turpmāk ar katru gadu skaits pieauga. 

1858.gada 8.oktobrī Juratos iesvētīja pirmo pagasta skolu Rūjienas draudzē.15.oktobrī skolotājs Atis Lauberts iestājās savā jaunajā darba laukā pie 25 skološanai izraudzītajiem zēniem. Izglītības lieta nu vairs nepalika uz vietas stāvot, bet maz pamazām gāja uz priekšu. Kad 1878.gadā Rihards Bergmanis šķiras no šīs pasaules, Rūjienas draudzē bija jau 13. pagastu skolas. Viņš bija viens no laimīgajiem, kas baudīja sava darba augļus.