Alberings

Dzimis Ternejas pagasta Lejas Maratas mājās. 1860.gada 20.oktobrī Kārlis Alberings, 11 gadu vecs, iestājās Ternejas pagasta “Pendigas” skolā, kurā mācījies līdz 1864.gadam, skolotāja Nolles vadībā. Par priekšzīmīgu uzvešanos un sekmīgu mācīšanos viņš no skolnieka tiek iecelts par klases uzraugu un pēdējos 2 gados par skolotāja palīgu, par “rakstītāju”. Skolā lielu vērību pievērš vācu valodai. Kā viņš pats teicis, kādas 3 reizes izmācījies Neikena vācu valodas grāmatas 1. daļu no galvas.

1964.gadā Kārlis Alberings, kā viens no labākajiem pagasta skolu beigušajiem skolēniem, pēc izturēta pārbaudījuma, tiek uzņemts Rūjienas draudzes skolā- 1. klasē, kur mācības tiek pasniegtas vācu valodā. Draudzes skolu vada skolotājs Švehs un viņa palīgs ir skolotājs C. Cimmermanis. Draudzes skolā daudz jāmācās. Visnepatīkamākās stundas viņam bijušas ģeogrāfija, vēsture un valodas mācība. Tomēr K. Alberinga liecības bijušas labas.

“Liels prieks man bija”, lasāms viņa hronikā, kad tūliņ pirmajā ziema’korī bija jādzied un uz Ziemassvētkiem pat solo pie alta līdz ar Emmu Švehs jaunkundzi bija jādzied.”

Draudzes skolā K. Alberings mācījies 3 ziemas un 1 vasaru, no 1864.gada līdz 1867.gadam. Trūcīgie materiālie apstākļi nav ļāvuši K. Alberingam iestāties Cimzes seminārā Valkā, bet jau ganos loloto nodomu, tikt par skolotāju, viņš ir centies panākt un to arī sasniedzis, kad 1867.gada rudenī, pēc draudzes skolas valdes eksaminācijas, viņš no Ķeizariskās Rīgas un Valmieras Kreizs=Skolas Tiesas saņem Valsts skolotāja liecību.

1867.gadā K. Alberingam tiek piedāvāta skolotāja vieta Vainižu skolā un rakstveža vieta Ropažos. Paklausot skolotāja Nolles un Ternejas pagasta vecākā uzaicinājumam, viņš atsakās no iepriekšējiem piedāvājumiem un tiek pieņemts par palīga skolotāju Ternejas Pendigas skolā.

1869.gadā skolotājam Nollem vieta bija jāatstāj un 1870. gadā viņa vietā tiek pieņemts K. Alberings, kurš nostrādā minētajā skolā līdz 1913.gada 18.septembrim. No sākuma viņš strādā ar palīga skolotājiem (līdz 1878.g), pēc tam 16 gadus strādā viens, bet sākot ar 1894.gadu, kad krievu valoda acis slapinājusi un matus balinājusi, kad grūti un neiespējami vienam bijis iztikt, strādā atkal ar palīgiem līdz 1913.gadam, kad pārceļas uz Rūjienas miestu.

1892.gada 15.novembrī tiek atzīmēta skolotāja K. Alberinga 25 gadu skolotāja darbības atcere, kurā viņš tiek sumināts un apdāvināts no abiem rūjienas draudžu mācītājiem, apkārtnes skolu skolotājiem un labvēļiem. Rūjienā viņš strādā gan kā skolas pārzinis pie bēgļu bērniem, gan kā ticības mācības pasniedzējs Valsts Rūjienas vidusskolā un kā skolotājs Rūjienas pilsētas pamatskolā līdz 1925.gada 1.augustam. 1920.gada 25.decembrī Kārlim Alberingam Saviesīgās biedrības mazajā zālē tiek sarīkota 50 gadu amata jubileja, kur jubilārs saņem daudz sirsnīgu apsveikumu un vērtīgu balvu. 1923.gada 20.oktobrī Latvijas nacionālās jaunatnes savienības Rūjienas nodaļa uzņem viņu par savu goda biedru.

1925.gada 24.oktobrī, aizejot pensijā, Rūjienas pilsētas pamatskolas skolotāji sarīkoja skolas telpās atvadīšanās vakaru, kurā piedalījās visi pilsētas pamatskolas skolotāji, Rūjienas apkārtnes skolu skolotāji, daži Valsts Rūjienas ģimnāzijas skolotāji un pilsētas 1,.pamatskolas skolēni un skolas padomes locekļi.

Skolotāji šķīrās no sirsnīga un omulīga amata biedra, skolēni šķīrās no mīļa skolotāja- audzinātāja. Kā atzinības balvu skolotāju saime un labvēļi pasniedza sirmajam ilggadīgajam kolēģim un audzinātājam K. Barona 7 sējumus Latvju Dainas un ceļa spieķi.

Kārlis Alberings kā skolotājs nostrādājis 57 gadus 9 mēnešus un 5 dienas. Šajā ziņā viņš ir uzstādījis rekordu starp Latvijas skolotājiem.

Sirmais tautas darbinieks par nopelniem izglītības laukā apbalvots ar 5. un 4. šķiras triju zvaigžņu ordeņiem.

Nevar nepieminēt K. Alberinga mīlestību uz dziesmu. Vēl skolēns būdams, viņš piedalās Rūjienas novada dziesmu svētkos 1866.gadā un dzied korī tenoru. Būdams par skolotāju, viņš visu laiku skolēniem pasniedz dziedāšanas stundas un vada skolēnu kori. No 1869.gadam vada arī pieaugušo korus, uzstādamies dažādos sarīkojumos. Pats līdz sirmam vecumam dziedājis Rūjienas saviesīgās biedrības vīru korī.