Dzimis Rūjienā, Rīgas ielā 25. Pirmais sporta veids viņa dzīvē ir futbols- visu zēnu iemīļotākais sporta veids. Vēlāk- skolas gados- viņš sadraudzējas ar desmitcīņas rekordistu Jāni Dimzu un pievēršas vieglatlētikai. Abi viņi apmeklē Rūjienas vidusskolu, tikai Dimza pāris klases augstāk nekā Bietags.
Bietags jau 16 gadu vecumā lidina disku pāri 30 metriem un tāllēkšanā paliek tikai dažus centimetrus aiz Dimzas. Labi skrien arī 3000 m un izmēģina spēkus boksā. Jauna dzīvība un rosībā Rūjienā sākas, kad ierodas grieķu- romiešu cīņas lielmeistars Rūdolfs Ronis. Viņš tūlīt nodibina sporta biedrības Krauze Rūjienas nodaļu. Tas notiek ap 1923.gadu. Bietags, saņēmis skolas direktora Čuibes atļauju, iestājas Krauzē. Te viņš atrod savu īsto- es. Treniņu notiek primitīvos apstākļos, taču visu pārspēj lielā sporta mīlestība un centība.
1925.gadā censonis jau ir Ziemeļ Latvijas meistars. 1928.gadā visa pasaule pošas uz Amsterdamas olimpiādi, Bietags jau ir olimpisko kandidātu vidū, taču vēl ir ļoti jauns un grūto pārbaudi neiztur. Viņš pagriež muguru paklājam un cīņai gandrīz trīs gadus. Seko karadienest. Pēc tā atgriežas, satiek sporta kolēģus un nolemj atgriezties pie treniņiem. Veselu gadu Bietags ir biedrs 1. Rīgas atlētu klubā, vēlāk atjaunotajā Krauze biedrībā.
1934.gadā Romā, Eiropas grieķu- romiešu cīņu meistarībā Edvīns Bietags (pussmagā svarā) iegūst čempiona titulu.
1936.gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē izcīna Latvijai sudraba medaļu.