Īstajā vārdā Augusts Miervaldis Bērziņš dzimis Rūjienā. Mācījies Rūjienas pamatskolā un gadu Rūjienas ģimnāzijā (līdz 1934.). Tēvs- Jānis Bērziņš bija Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, Rūjienas pilsētas vecākais un sociāldemokrāts. Tāpēc 1934.gada 16.maijā viņu iesloga Valmieras cietumā un pusgadu koncentrācijas nometnē Liepājā. Atgriezies tēvs savā jaunsaimniecībā strādā līdz pagurumam, bet allaž mēdz teikt: pēdējo kreklu novilkšu, bet mani dēli studēs.
1939.gadāMiervaldis Birze uzsāk studijas LU Medicīnas fakultātē. 1941.gadā viņu apcietina un, pateicoties sava tēva brālim, viņu nenošauj. No 1943.līdz 1945.gadam atrodas nacistu koncentrācijas nometnēs. Pēc atbrīvošanas atsāk mācības un 1949.gadā iegūst ārsta diplomu un strādā tuberkulozes slimnīcā Cēsīs. 1964.gadā pie Cēsīm Gaujas piekalnītē viņš uzceļ māju “Birzes”, kur nodzīvo līdz mūža beigām.
1958.gadā iznāk viņa garais stāsts “Visiem rozes dārzā zied”. Bez šī vēl populāri viņa darbi “Smilšu pulkstenis”, “Kā pele pa graudam”, “Nejauši noklausītas sarunas”, “Dienasgrāmata” (1989.g.jūlijs-1990.g.jūnijs) un citi. Rakstnieka darbi tulkoti krievu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu, moldāvu, uzbeku, armēņu, angļu, serbu, čehu, holandiešu un vācu valodās.
M. Birze bija LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, ievēlēts par LZS goda locekli, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.