Alberings

Dzimis Ternejas pagasta Pendigas skolā kā tās ilggadīgā skolotāja Kārļa Alberinga un Ievas dz. Švalbes vecākais dēls. Pirmos 4 skolas gadus pavadīja pie tēva, turpmākos trīs no 1893-1896. Rūjienas draudzes skolā un no 1896.-1900.g. Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Pēc semināra beigšanas viņu ievēl par Naukšēnu pagasta Mirķes skolas pārzini. Gadu vēlāk noorganizē un vada kori, kam vēlāk gubernators apstiprina “Naukšēnu dziedāšanas un mūzikas biedrības” statūtus. Tajā pat gadā 1901.gadā nodibina Rūjienas simfonisko orķestri ar Zalcmani kā diriģentu.

Rosīgo skolas un sabiedrisko darbu pārtrauc Orlova ekspedīcija 1905.gada decembrī. Par piedalīšanos revolucionārā kustībā viņu arestē. Pēc vairākām arestēšanām un atbrīvošanām Ludis Alberings izlemj palikt Krievijā. 1918.gadā atgriežas vāciešu okupētajā Latvijā.

Sāk strādāt Komerc un Tirdzniecības skolās Rūjienā, 1919.gada 26.februārī Ķirbeļos tiek mobilizēts cīņai pret lieliniekiem, iedalīts Valmieras pulkā un nosūtīts atpakaļ uz Rūjienu organizēt un vadīt baronu pamesto muižu apsaimniekošanu. No 1922.-1939.gadam vada Endzeles spirta dedzinātavu, bet no 1941.-1944. gadam grāmatvedis, kasieris un saimniecības vadītājs Rūjienas pilsētas slimnīcā.

1920.gadā nodibina un vada Rūjienas saviesīgās biedrības kori, ar kuru piedalās visos Latvijas laikā rīkotajos dziesmu svētkos un visos Rūjienas sarīkojumos.

Trimdas gadus pavada Vircburgā. Gadu no gada tiek ievēlēts par Nometnes Latviešu Komitejas un Daugavas Vanagu nodaļas revīzijas komisijas priekšsēdi, pilda draudzes ēģelnieka un kasiera pienākumus. Noorganizē un vada kori. Trimdā savācis ziņas par 670 rūjieniešiem trimdiniekiem.