Galzons

Dzimis, bērnību pavadījis un mācījies Rūjienā. Agri zēnā parādās mākslinieka spējas. 14 gadu vecumā notiek jaunā gleznotāja pirmā personālizstāde Rūjienā, kopš tā laika viņš dzīvo, lai gleznotu.1935.gadā J. Galzons iestājas Mākslas akadēmijā, viņa pedagogi ir pazīstamie mākslas meistari Ubāns, Miesnieks, Tone, Skulme, Vītols. Līdz 1944.gadam mākslinieks strādā dekoratīvās glezniecības darbnīcā pie J. Kugas, aizrautīgi studē vecmeistarus, top daudz gleznojumu, skiču, zīmējumu. Uzslavu izpelnās portrets “Vecais tautskolotājs”. Studijas veicas sekmīgi, bet…sākas karš. 1944.gadā tēva mājiņā Rūjienā sadeg visi darbi, grāmatas, iedzīve. Dzīve tālāk jau ir cīņa ar nepārtrauktām rūpēm. Kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieks audzina trīs dēlus, zaudē meitiņu. Strādā par teātra dekoratoru, vēlāk atrod otro dzīves aicinājumu pedagoga un sabiedriskā darbā un glezno, glezno, glezno. Vairāk nekā 30 gadu desmitus J. Galzons mācījis zīmēšanu Rūjienas un apkārtnes skolās, vadījis zīmēšanas pulciņus un studijas, lasījis lekcijas, mudinājis un palīdzējis izprast un mīlēt mākslu lieliem un maziem, sirsnīgs un vienkāršs. Ar milzu enerģiju vāca materiālus un ziņas par mākslinieku Ādamu Alksni, apkopoja un izveidoja memoriālo muzeju bijušajā Ā. Alkšņa mājā- darbnīcā Rūjienā. Kopš muzeja dibināšanas 1969.gada bija tā sabiedriskais direktors, iekārtoja muzejā regulāras republikas mākslinieku izstādes. Diemžēl 2000.gadā muzejs likvidēts.