Grimma

Dzimusi Burtnieku Baložu muižā, bet vienmēr par savu dzimto vietu uzskatījusi Rūjienu “ar teiksmaino Rūju un Sedu”. Ar Rūjienu ilgi saistīts arī viņas ikdienas darbs. Te viņa strādājusi par skolotāju vispirms 30- to gadu sākumā, tad no 1941.-1955, bet pēc tam bijusi bibliotēkas vadītāja.

Marta Grimma studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes romāņu- ģermāņu filoloģijas nodaļā, tādēļ viņu kā čehu dzejas atdzejotāju 1929.gadā sūta mācīties uz Prāgu ar Kultūras fonda stipendiju. Grimmas milzīgais ieguldījums čehu un latviešu kultūras abpusējā bagātināšanā Čehijā ticis augstu novērtēts, jo viņa ļoti daudz tulkojusi no čehu valodas.

Martas Grimmas literārais mantojums nav liels- trīs grāmatas Latvijas brīvvalsts laikā- "Tavai mīlestībai un mūžībai"(1929), "Mana balss"(1932), "Sēru vītoli" (1934) un izlase 1977.gadā-"Priežu ziedi", 1938.gada žurnālā “Sievietes Pasaule” publicēts romāns, kā arī aprakstu un stāstu krājumi, raksti par čehu literatūru.