Klucis

Dzimis Ķoņu pagastā. No 1913.-1915.gadam mākslu mācījies Rīgā pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Jāņa Roberta Tillberga, bet no 1915.-1917. Ķeizariskās veicināšanas biedrības skolā Petrogradā.

Pirmā pasaules kara gados mobilizēts Krievijas impērijas armijā, 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1917.gadā piedalījies Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā.

Kopš 1918.gada dzīvo Maskavā un turpina izglītoties mākslā. No 1921.-1924.gadam darbojas “Mākslinieciskās kultūras institūtā”. Strādā par pedagogu.

Iesākumā darbojas glezniecībā. 1918. gadā pievēršas fotomontāžai, darina plakātus, izmantojot fotomontāžu arī grāmatu un preses grafiku. Projektē aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojas "Latviešu strēlnieku mākslas studijā” Kremlī. 1928. gadā piedalās mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojas latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēPSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē.

Izstādēs piedalās no 1918. gada. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).

Vides Filmu studijā 2007.gadā tapa filma “Nepareizais latvietis” par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni. Filmas režisors Pēteris Krilovs.