Krēsliņš

Dzimis Mālpilī. Beidzis Rūjienas draudzes skolu, mācījies Rūjienas Ģimnāzijā. 1939.gada beigās ģimene pārceļas uz Rīgu. J. Krēsliņš 1942.gadā beidz Rīgas pilsētas 2.vidusskolu. Pēc nesekmīga bēgšanas mēģinājuma uz Zviedriju 1944. gadā apcietināts un pārsūtīts uz Vāciju. Pēc kara beigām nonāca latviešu bēgļu nometnē Eslingenā.

No 1945.gada līdz 1949.gadam Vācijā studē vēsturi, mākslas vēsturi un angļu literatūru.

No 1950.gada līdz 1951.gadam Pensilvānijas universitātē (Filadelfijā) studē vēsturi, bet no 1952.gada līdz 1963.gadam Kolumbijas universitātē (Ņujorkā)Studē vēsturi un mākslas vēsturi, iegūst maģistra grādu bibliotēku zinātnē.

1946.gadā pirmās publikācijas galvenokārt apceres par latviešu glezniecību un mākslas izstādēm, piemēram gleznotāju Jāni Kalmīti. Pirmā dzejas publikācija 1948.gadā dzejolis "Uz akmens plākšņu galda" laikrakstā "Nedēļas Apskats" 10. septembrī. Recenzijas un apceres publicētas žurnālos "Ceļš", Jaunā Gaita", "Nedēļas Apskats', "Laiks" un citur. Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā.
1959-1962 viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem.

Atdzejojis Bertolda Brehta, Dž. Donna, Viljama Šekspīra, Tomasa Sterna Eljota, E. E. Kamingsa, F Garsijas Lorkas un citus darbus.

Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. "Jānis Krēsliņš mīl skaistas, mīl grosteskas, mīl eksotiskas lietas, bet daudz dziļāk viņš mīl savu zemi un tautu - un tādēļ viņa pirmā grāmata, kas visumā sadzejota skaistajā, groteskajā un eksotiskajā Ņujorkā, saucas - Tomēr, es atceros. Krēsliņš kustas pa Ņujorku, pa Ameriku, pa raibo pasauli vaļā acīm; bez liekiem aizspriedumiem viņš tver visu, kas tverams - ielās, muzejos, teātros, burleskās, bibliotēkās, kafejnīcās un tā joprojām, - taču paliek pret visu to ar rezervi. Sirds un prāts velk atpakaļ uz savējo - uz to, ar ko sarasts kopš bērnu dienām un kas saistās ar latviešu tautas vēsturi - gan rakstīto, gan dzīvo"- tā par viņu raksta Saliņš, Gunars. Rīgas rūjienietis Ņujorkā jeb Laikmetīga polifonija. Latvija Amerikā , 1960, Nr. 87.