Krievs

Dzimis Igaunijā, apmeklējis Pērnavas ģimnāziju. No 1919.gada līdz 1921.gadam piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, pēc tam saimniekojis tēva mājās Lodes pagasta “Pestēs”. 1924.gadā pārnācis uz Rūjienu par miertiesneša sekretāru, bet 1930.gadā ieguvis privātadvokāta tiesības. Līdztekus tiešam darbam ļoti rosīgi darbojas sabiedriskā dzīvē. No 1923.gada sastāv aizsargu organizācijā, ilgus gadus bijis Rūjienas pilsētas nodaļas priekšnieks, bet tagad 3.bataljona adjutants un pulka goda tiesas loceklis. Apbalvots ar aizsargu “Nopelnu krustu” un medaļu “par centību”.

Jāatzīmē arī H. Krieva darbība Rūjienas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, kurā tas savu darbību uzsāka 1928.gadā, bet jau 1931.gadā viņš ir biedrības priekšnieka biedrs un no 1935.gada biedrības priekšnieks. H. Krieva vadībā biedrība un tās komanda sasniegusi ievērojamas sekmes, par ko viņš apbalvots ar ugunsdzēsēju goda zīmi “par izciliem nopelniem ugunsdzēsībā.”

Bet pirmā vietā liekama Haralda Krieva darbība Rūjienas pilsētas pašvaldībā. 1929.gada aprīlī viņu ievēl par pilsētas domnieku, bet tā paša gada jūnijā dome to ievēl par domes priekšsēdētāja biedru. 1931.gada aprīlī H. Krievu ievēl par domes priekšsēdētāju līdz domju darbības apturēšanai, būdams arvien lietišķs un objektīvs šajā postenī. 1934.gada jūnijā Iekšlietu ministrs H. Krievu ieceļ par pilsētas revīzijas komisijas locekli, bet 1937.gada decembrī par pilsētas valdes locekli. Būdams valdes loceklis, H. Krievs vairākkārtīgi ir bijis pilsētas galvas un vecākā vietas izpildītājs.

Pēc pilsētas galvas Arnolda Krēsliņa došanās uz Rīgu, viņa vietā ar 1940.gada 15.janvāri par Rūjienas pilsētas vecāko ieceļ līdzšinējo pilsētas valdes locekli Haraldu Krievu.

Haraldu Krievu 1941.gada 14.jūnijā arestē un notiesā ar augstāko soda mēru- nošaušanu.