Kuple

Dzimusi Rīgā skolotāju (rūjieniešu ģimenē), 11 gadu vecumā zaudējusi māti, pamatskolu beigusi Rūjienā. Jau bērnībā ar vecākiem, kas bija pašdarbības teātra aktieri, piedalījusies izrādēs, līdz nolēmusi kļūt par aktrisi. Pēc Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1955. gadā uzsākusi darbu Dailes teātrī, kurā nostrādājusi līdz 1978. gadam, kad pārgājusi uz Jaunatnes teātri. Šeit strādājusi līdz 1990. gadam, tēlojot daudzas nozīmīgas lomas pie tā laika novatoriskajiem režisoriem Ādolfa Šapiro un Pētera Pētersona. 1991. gadā pēc Jaunatnes teātra reorganizācijas atgriezusies Dailes teātrī, kur strādājusi līdz savas aktīvās darbības beigām 1999. gadā. Viņas ieguldījums teātrī ir novērtēts ar Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1965) un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu (1971), kā arī ar Bertas Rūmnieces balvu 1993. gadā. 2008. gadā Dinai Kuplei tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par mūža darbu Latvijas teātra mākslā un nopelniem valsts neatkarības atjaunošanā.

Dina Kuple bija dramaturga Gunāra Priedes iemīļota aktrise, kurai viņš rakstījis lomas lugās “Normunda meitene” un “Vikas pirmā balle”, savukārt režisors Pēteris Pētersons Dinā Kuplē atradis meklēto ideālo aktrisi — šī satikšanās ar īstajiem cilvēkiem aktrisei nesusi veiksmi viņas mākslinieciskajā darbībā. Ilggadējs aktrises partneris teātrī ir bijis Eduards Pāvuls.

Dailes teātra izcilo lomu vidū ir minamas: Spīdola “Uguns un nakts”, Šarlote Šēna “Letisa un mīlašķis”, Nastasja Fiļipovna “Idiots”, Klēra Belšere “Dzelzs magnolijas”, Orta “Pūt, vējiņi!”, Anita Sondore “Nāc uz manām trepēm spēlēties”, Terēze “Mežone”, Ebija Brūstere “Arsēns un vecās mežģīnes” un citas.

Aktrise arī spēlējusi kino klasikas fondā ietilpstošajās filmās: “Nauris”, “Klāvs – Mārtiņa dēls”, “Elpojiet dziļi” un citās.

Viņas pēdējā teātrī nospēlētā loma bija Selma Lāgerlēva “Tēlu meistari” 1999. gadā, pēc kuras aktrise beidza aktīvu māksliniecisko darbību, sevi veltot ģimenei — meitai un mazbērniem.