Dzimis Ternejas pagasta Reņģēs. Mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā, bet 1910.gadā uzsāk dekorātora gaitas Jaunajā Rīgas teātrī pie Jāņa Kugas. Jau pēc diviem gadiem viņš darbojās par patstāvīgu dekorātoru teātrī un operā. Pirmā pasaules kara laikā Muncis strādāja Maskavas Dailes teātrī un vēlāk Pēterpilī Marijas teātrī pie slavenā teātra novatora Meierholda. Toreiz krievu teātris piederēja pie labākiem Eiropā.
1920.gadā Muncis atgriežas Latvijā un piedalās Dailes teātra nodibināšanā. Viņš darbojās tur par dekorātoru, režisoru, dramaturgu un teorētiķi, reizē mācoties arī Latvijas mākslas akadēmijā. 1926.gadā viņš beidza profesora Tilberga figurālo meistardarbnīcu.
No 1926.-1932.gadam Muncis dzīvo ASV (Holivudā), Pazīstamajā Pasadenas teātrī veic vairākus inscenējumus. Līdztekus viņš studē filozofiju Kalifornijas Occodental koledžā, iegūdams bakalaura grādu.
Pēc atgriešanās Latvijā sāk strādāt Dailes un Nacionālā teātrī.
Saraksta traģēdiju “Diktators”. Inscinē patriotiskus brīvdabas uzvedumus Rīgā, Koknesē, Rēzeknē un Jelgavā. Par teātra inscenējumu modeļiem ieguvis Parīzē: 1925- Grand Prix; 1937.- zelta medaļu. Ir Latvijas rakstu un mākslas kameras goda korespondents.
1944.gadā atstāj Latviju un dzīvo Bavārijā, 1949.gadā izceļo uz ASV. Glezno ainavas un portretus un 1954.gadā savā dzīvoklī iekārto gleznojumu skati, kur izstāda 54 darbus. Jānis Muncis nomira, stādīdams puķes savā Holivudas mājas dārzā.