Ozola

Dzimusi Baškīrijā. 1947.gadā ģimene atgriezās Latvijā un sāka dzīvot Rūjienā. 7.gadīgo skolā sāk mācīties Rūjienā, bet pabeidza Naukšēnos. Turpināja mācības Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Tur mācījās spēlēt vijoli un klavieres.Pēc tehnikuma beigšanas 1959.gadā viņu aizsūtīja darbā uz Straupes kultūras namu. Liepājas teātris izsludināja konkursu uz aktieru vietām. Valentīna pieteicās, izturēja konkursu un nākošie 14 gadi viņas dzīvē piederēja Liepājas teātrim.V. Ozola pabeidza teātra institūtu Maskavā. No 1974.gada V. Ozola atgriezās Rīgas kultūras un darbinieku tehnikumā kā pasniedzēja un neklātienē Maskavā turpināja studijas režijā. No 2000.gada viņa pievērsās dramaturģijai. ”Sabīne”, “Gaidot ceturto”, “Piektā gada laika nebūs”, “Mūsu mazais trallalā”, “Trīs, bet ne māsas”, “Mūžam stafetes skrējienā- tās ir tikai dažas no V. Ozolas lugām. 2004. gadā iznāca V. Ozolas romāns “Rūņciema būšan un nebūšan”.