Plauktiņš

Dzimis Virķēnu muižā un viņu uzskata par vienu no pirmajiem latviešu operdziedoņiem. Viņš sākumā dziedāja tikai tēva mājās vai viesībās, māksliniecisko izglītību ieguva samērā pavecs, taču tika tūlīt angažēts Kijevas operā solistu partijām. Ilariss, kā iesācējs, uzstājies Rūjienas apkārtnē ar koncertiem, kas sniegušies līdz Alojai. Par tiem stāstījuši acu liecinieki. Mākslinieka vecākās māsas vīrs Ādams, Plauktiņu mājas saimnieks, vedis viņu uz koncertu vietām ar savu pajūgu. Publikas atsaucība bijusi ļoti sirsnīga. Plauktiņš piedalījies 4.vispārīgos dziesmu svētkos Jelgavā, ko tur 1895.gadā rīkoja Jelgavas latviešu biedrība ar tās priekšnieku Jāni Čaksti. Tur viņš dziedājis Valmieras koru grupā Susāņina partiju no Gļinkas operas. Plauktiņš vāji prata vācu valodu, kas toreiz bija nepieciešama, lai gan daļēji to bija mācījies Rūjienas draudzes skolā. Viņš neuzstājās Rīgas vācu operetē vai operā. Tur viņu arī neviens negaidīja. Būdams kalpa dēls, viņš bija smagi cietis no vietējās muižas barona pārestībām, jo piederēja pie pareizticīgās baznīcas. Turpretī Krievijā šis apstāklis sekmēja viņa gaitas. 1896.gadā Plauktiņš dodas uz Maskavu, kur saistās ar ķeizarisko operu un apmēram gadu dzied kopā ar ievērojamo Fjodoru Šaļapinu. Vēlākos gados Šaļapins latviešu sabiedrībā cildinājis Plauktiņu. 1900.gadā I. Plauktiņš kopā ar trupu aizbrauca uz Permu, tur viņš pēkšņi saslimis, miris un apglabāts Permas kapsētā.