Priedītis

Dzimis Rūjienā. “Cēšu” māju gruntnieks. Piedalās Rūjienas Zemkopības biedrības dibināšanā un 1880.gada 24.jūlijā viņu ievēl par biedrības priekšnieku pirmo reizi, bet vēlākos gados vēl četras reizes. Kur vien bijušas kādas komitejas- vai nu izstādes sarīkošanai, vai nama celšanai, vai pienotavas statūtu izstrādāšanai- T. Priedītis vienmēr bijis to loceklis.Izprazdams laikmeta prasības, T. Priedītis pievērsās piensaimniecībai. Viņa kūtī bija 30 slaucamas govis. Pienu pārstrādāja sierā īpaši algots siera meistars. Sierniecības atkritumus izmantoja cūku barošanai. Arī to “Cēšās” bija labs pulciņš.T. Priedītis saprata izglītības lielo nozīmi visur un sevišķi lauksaimniecībā, tādēļ centās pašmācības ceļā savas zināšanas pavairot, lasot speciālus, galvenokārt vācu žurnālus. Saviem bērniem viņš devis labu izglītību: 3 dēli studēja ķīmiju, meitas apmeklējušas vidējās un augstākās mācību iestādes. Lasīto pārdomājis, viņš par lauksaimniekus interesējošiem jautājumiem referējis zemkopju sanāksmēs, vietējā biedrībā. Ieteicamos jauninājumus izmēģinājis savā saimniecībā. Viņš pirmais no mazgruntniekiem Rūjienas apkārtnē iegādājies tvaika kuļmašīnu un zāles pļāvēju, ierīkojis kaulu miltu fabriku, siernīcu, sācis drenēt laukus.T.Priedītis vēl sava mūža vakarā aktīvi piedalījies visās vietējās organizācijās: Rūjienas krājaizdevu sabiedrībā, Piensaimnieku sabiedrībā un patērētāju biedrībā Konzums.