Slokenbergs

Dzimis Rīgā, bet pirmie soļi lielajā dzīvē sākti Ziemeļdraudzes mācītājmuižā, Upes ielā Rūjienā. Paaudzies, sāk apmeklēt Rūjienas Draudzes skolu, kur direktors ir viņa tēvs- mācītājs Roberts Slokenbergs. 1942.gadā vācieši tēvu no mācītāja amata padzen, un ģimene pārceļas uz tēva dzimtas mājām Sesavā. Māris mācās Sesavas pagasta skolā. 1944.gada oktobrī no Mazirbes laivā ģimene bēg uz Zviedriju. Tēvs ir mācītājs Dienvidzviedrijā. Valsts Lundā iedod dzīvokli. Visi aktīvi piedalās latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1946.gadā Slokenbergi pārceļas uz Angliju, jo sūtnis Lielbritānijā, rūjienietis Kārlis Zariņš aicina Māra tēvu uz turieni par mācītāju. Tēvs dibina Londonas latviešu draudzi. No sākuma dzīvo Golder Green, vēlāk pārceļas uz Draudzes māju Londonas centrā. Māris mācās Hendonas ģimnāzijā, labprāt sporto. 1953.gadā kļūst par skolas meistaru 800 un 1500 m skriešanā. Spēlē basketbolu un nodarbojos arī ar airēšanu astotniekā. Jēzus koledžā 1957.gadā M. Slokenbergs beidz Oksfordas universitātes teoloģijas fakultāti. Tēvs nomirst 1957.gada rudenī. 1958.gada sākumā Māris aizbrauc uz diviem gadiem uz Zviedriju, turpināt studijas. Mamma un brālis Juris 1959.gadā emigrē uz ASV. Kad Māris pabeigs Upsalas universitāti, tad brauks pie viņiem uz ASV. No domātiem diviem gadiem M. Slokenbergs nodzīvo Zviedrijā 42 gadus līdz 2000. gadam, kaut gan no 1994.gada līdz 2000.gadam viņš uzturas jau abās valstīs-gan Zviedrijā gan Latvijā. Upsalas universitāti viņš beidz ar kandidāta grādu. Par mācītāju gan nekļūst. M. Slokenbergs noliek zviedru valodas eksāmenus un sāk strādāt par ticības mācības un angļu valodas skolotāju. Vispirms Stokholmā, bet no 1966.gada Halstavīkā. 90-tie gadi. Latvija brīva! Māris steidz izkārt karogu uz savas mājas jumta. Jau 1989.gadā dodas uz Rūjienu, kur pilsētas galva viņu izvizina karietē pa pilsētas ieliņām.Māris Slokenbergs vienmēr uzskatījis, ka jauniešu izglītošana ir Latvijas nākotnes ķīla, tāpēc daudzi viņa projekti ir bijuši un ir saistīti ar izglītību. Vairākus gadus, pateicoties viņam, darbojas Rūjienas un Norteljes (Zviedrijā) skolu apmaiņas programma, 1996.gadā ar Māra gādību un Zviedrijas atbalstu Rīgā tiek dibināta Zviedrijas -Latvijas Ekonomikas augstskola, kurā līdz 2002.gadam viņš ir arī prorektors. Paša dibinātajā Rīgas Ekonomikas augstskolas korī gan Māris dzied vēl arvien. Jaunu iespēju talantīgu, bet trūcīgu jauniešu skološanai paver Viļa Vītola dibinātais Vītolu Fonds, kurā aktīvi šobrīd darbojas Māris Slokenbergs. Fonda ietvaros viņš nodibina sava tēva- Roberta Slokenberga piemiņas stipendiju un savu jubilejas stipendiju. 1996.gadā Latvijas Universitāte Mārim Slokenbergam piešķīra Goda Biedra statusu. Māris 2002.gadā saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu- Trīs Zvaigžņu ordeni, bet 2003.gadā rūjienieši Mārim Slokenbergam piešķīra Rūjienas Goda pilsoņa nosaukumu. Māra Slokenberga dzīvē nozīmīga vieta ir viņa mūža organizācijām. No 1957.gada 1. semestra viņš pieder pie studentu korporācijas Lettonia. Tā vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos - filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veido kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību. No 1996.gada Māris Slokenbergs ir Rotari kluba biedrs. No 2006.-2007.gadam viņš bija Rotari 2410.apgabala gubernators. Trešā Māra nozīmīgā organizācija Brīvmūrniecība, kuru par savējo viņš sauc no 1978.gada. Vispirms viņš iesaistījās masonu ložā Zviedrijā, tagad viņš oficiālās saites ar zviedru organizāciju sarāvis un ir brīvmūrnieks Latvijā.