Antons

Dzimis Naukšēnu pagast “Pakulās”, kalpu ģimenē. Agri nomirst tēvs, un māte ar diviem bērniem(jaunākā māsa Zelma) uzsāk kalpu gaitas. Seko darbs lauksaimniecībā- gans, puspuisis, puisis. Četru klašu izglītību iegūst Ķoņu pagasta skolā. Apkārtnes lauku muzikanti agri rada interesi par mūziku. Jau ejot ganu gaitās izgatavo savu pirmo vijoli. Seko divi gadi mācībā pie galdnieku meistara Jansona, Rūjienā, 

Tad pirmais pasaules karš un iesaukums armijā. Dienests pulka orķestrī par muzikantu. Vēlāk piedalās Latvijas atbrīvošanas cīņās pret Bermonta un lielinieku armijām. Pēc Latvijas atbrīvošanas, no 1920.gada strādā Naukšēnu muižā (toreiz bēgļu bērnu patversme) par galdnieku darbnīcas vadītāju. Šinī laikā arī nopietni sāk pievērsties vijoļu būvei. 

1935.gadā visa ģimene (sieva un divi dēli) pārceļas uz dzīvi Rūjienā. Te atver mehānisko darbnīcu, labo velosipēdus, piena separatorus un arī medību ieročus. Vaļas brīžos seko darbs pie vijolēm.Aktīva vijoļu būve aizsākās pēc otrā pasaules kara, sākot no 1947.gada līdz pat Meistara nāves stundai. Tiek izgatavotas palīgierīces vijoļu būvei un skaņošanai, meklēti koki, lakas un literatūra par vijoļu būvi. Studēti vecmeistari. Šajā laikā tiek izgatavotas ap 40 vijoles, kuras gūst sabiedrības uzmanību. Seko vijoļu būves meistaru skates Rīgā, konservatorijā (tagad Mūzikas akadēmijā) un arī Maskavā.

Ādama Antona vijoles spēlē daudzi mūzikas skolu audzēkņi Valmierā, Cēsīs, Rīgā, kā arī republikas simfoniskajos orķestros. Spēlē arī mūsu valsts ievērojamākie solisti, vijolnieki- Anita Zaķe, Jānis Bulavs. Atzinīgu novērtējumu snieguši arī vijolniece Lida Rubene un republikā pazīstamais vijolnieks, diriģents Jānis Dūmiņš. Ādama Antona vijoles ieguvušas sabiedrības ievērību ar precīzu nostrādājumu, plašu un sulīgu tembrālo skanējumu.