Talcis

Dzimis Ipiķu muižā. Mācījies Ipiķu pagasta skolā, Rūjienas pamatskolā un 1920.gadā iestājies Rūjienas vidusskolā, bet pēc gada mācības pārtrauca materiālo apstākļu dēļ. Strādāja par laukstrādnieku, vēlāk par veikala strādnieku Rūjienā.1924.gadā pārcēlās uz Rīgu, mācījās Rīgas pilsētas amatnieku skolā, pēc tam līdz 1931.gadam Rīgas Tautas augstskolas literatūras un žurnālistikas studijā. Pirmais stāsts “Vecā ķieģelnieka jubileja” (1928.). Pirmais stāstu un feļetonu krājums “Dumpīgā grāmata” (1930.). No 1931.gada Ā. Talcis strādā žurnāla “Domas” redakcijā, no 1933.gada ir “Dienas Lapa” redakcijas sekretārs. Daži stāsti publicēti arī žurnālā “Atpūta”. 1940.gadā viņš uzņemts rakstnieku savienībā un sāk strādāt laikrakstā “Daugavpils Vēstnesis” par atbildīgo redaktoru, bet pē tā likvidēšanas par Rakstnieku pils pārvaldnieku Siguldā.Karam sākoties Ā. Talcis evakuējas, pie Staraja Rusas ievainots un krīt gūstā. Pēc atbrīvošanas no gūstekņu nometnes nosūtīts darbā uz Priedaines kūdras purvu,, vēlāk ir laborants Zemes bagātību pētīšanas institūtā. Pēc kara beigām ir Latvijas rakstnieku savienības sekretāra vietnieks, strādā žurnālā “Bērnība” redakcijā. No 1954.-1956.gadam ir “Cīņas” spec. korespondents, no 1956.-1965 Rakstnieku savienības valdes sekretārs. Viņa darbi: stāstu krājums “Ikdienas kauja” (1950.), stāstu un aprakstu grāmata “Oras stepē” (1956.), stāsta krājums “Manas raibās dienas”, kur izmantots autobiogrāfiskai materiāls, apraksti par Sibīriju “Tālajos ciemos” (1960.), tēlojumi par kapteini H. Līdaku “Dižjūras kapteinis” (1962.) u.c.