Tāra

Dzimusi Viļakā. Sapnis par mākslu jau no bērnības. Taču ne tēva vijole, kas smeldzi dziedāja zemnieku godos, nedz arī mātes puķu dārzs vēl īsto ceļu uz mākslas pasauli parādīt nevarēja. Muižas kalpotāji pat sapņot nevarēja par meitas skološanu mākslas skolā. Dzīves ceļš Ādolfīni Tāru pēc kara atveda uz RūjienuPagāja daudzi gadu desmiti, līdz sistemātiskā darbā, neatlaidīgos meklējumos sāka atklāties gleznošanas profesionālo atziņu ābece. No 1959.gada Tāra sistemātiski piedalās rajona, republikas un Vissavienības pašdarbības glezniecības izstādēs, kur vairākkārt guvusi apbalvojumus. Viņas profesionālajā izaugsmē pozitīva nozīme ir gleznošanas semināru pedagogiem- gleznotājiem N. Petraškēvicam un J. Mednim. Taču uzminēt savu īsto ceļu glezniecībā Ā. Tārai palīdzēja ciešie kontakti ar mākslinieci M. Lielkrasti- Leitlandi. Rūjienā 1.lielākā Ādolfīnes Tāras izstāde ir 1975.gadā ar 35 gleznām. Pārsvarā viņas darbos ir ziedi. Viņa ir ziedu gleznotāja. Par savas radošās darbības augstāko virsotni viņa uzskata gleznu izstādi Rīgā, Latviešu biedrības namā 1996.gadā. Ādolfīne uzdrošinājusies gleznot Jēzu Kristu (gleznas uzdāvinātas Rūjienas baznīcai). Vairākas izstādes bijušas Rūjienas Izstāžu zālē. Pēdējos 5 sava mūža gadus, veselības dēļ, Ā. Tāra vairs negleznoja.