Vaivars

Rūjienas vidusskolas skolotājas Elzas Vaivares dēls Jānis Rūjienas vidusskolu pabeidza pirms 62 gadiem (1957.). 35 darba gadus bija kombināta “Māksla” lietišķais grafiķis. Viņa galvenie darba rīki- zīmulis un sietspiede. Mākslinieka darbnīcā tapa plakāti, uzlīmes, exlibri un vimpeļi. “Atmodas laika vēji pārvērtās vētrā un drīz vien arī kombināts “Māksla” ar visām nozarēm izputēja. Latvijā ienāca jaunas tehnoloģijas, datorgrafika un neko vairs nezīmēja ar roku,” ar rūgtumu sirdī, saka Jānis Vaivars. Maizītei jāpelna un, pēc mūža darba likvidēšanas, Jānis strādā Mārupes siltumnīcu kompleksā par siltumoperātoru- vēdina un kurina siltumnīcas. Tikai pēdējos divus gadus vairs nestrādā un izlēmis baudīt pensionāram atvēlēto atpūtu. “Terminu māksla var attiecināt uz jebkuru nodarbi. Māksla ir jebkuru darbu paveikt ļoti labi- arī gurķus un tomātus izaudzēt ir māksla,” smejas Jānis. Ar mākslu saistīta arī Jāņa jaunības dienu aizrautība, zīmēt iemīļoto kinoaktieru portretus un pēc tam “izfunktierēt”, kā piekļūt savam varonim un zīmējumu papildināt ar autogrāfu. “Tikai aiz necieņas pret mākslinieku viņam priekšā var grūst cigarešu paciņu vai nodriskātu lapeli, lai dabūtu autogrāfu,” teic Jānis Vaivars, kura mājās ir unikāla pasaules kinozvaigžņu autogrāfu kolekcija. “Vispirms tapa kinoaktiera portrets, tad meklēju iespēju satikties. Ja Jūs sevi atpazīstat zīmējumā, parakstieties. Tā uzrunāju satikto aktieri.”Tolaik iespēja satikt pasaules slavenus aktierus Jānim bija tikai Maskavā. Zēnu uz Holivudu un Kannām neviens nelaida. Lai viss noritētu veiksmīgi, Jānis centīgi ievāca informāciju par gaidāmo Maskavas kino festivālu. Vairākus mēnešu iepriekš presē parādījās informācija, kādi aktieri pārstāvēs valstu delegācijas. No gaidāmo zvaigžņu plejādes Jānis izvēlējās sev mīļākos kinoaktierus un pēc viņu fotogrāfijām uz A4 formāta lapām zīmēja viņu portretus. Kā festivālam neakreditētai personai piekļūt aktieriem? Te Jānis Vairas izmantoja dažādas “blēdībiņas”. Perfekti uzzīmēja festivāla emblēmu un piesprauda to pie apģērba redzamā vietā. Lai līdzinātos žurnālistam, vienā plecā iekāra fotoaparātu, otrā kinokameru. Tā viņš nonāca dažādās aktieru pulcēšanās vietās, kur “vienkāršam” cilvēkam ieeja bija slēgta. Pret ieejas karti uz preses konferenci reizēm nācās iemainīt “Laimas” konfekšu kasti vai “Melnā balzāma” pudeli.Pirmo autogrāfu neparastās kolekcijas īpašnieks ieguvis 1962.gadā un 25 gadu laikā savācis ap 150 pasaulslavenu kinoaktieru un režisoru rokrakstus. Jānis Vaivars lepojas ar Federiko Felīni, Īva Montāna, Džuljetas Mazīnas, Sofijas Lorēnas un daudzu citu zvaigžņu autogrāfiem. Piedzīvotas arī neveiksmes- nesatika vai neieradās. Franču kino leģenda Žans Gabēns uz Maskavu neatbrauca, jo nepieņēma padomju sistēmu. Par vienu no piedzīvojumiem Jānis Vaivars stāsta: “Redzu, preses bāriņā sēž režisors Vitorio de Sika un aktieris Marčello Mastrojāni. De Sikas portrets manā mapītē bija saglabājies jau no iepriekšējā festivāla, bet Mastrojāni nebiju uzzīmējis, jo viņa ierašanās nebija plānota. Sameklēju fotoattēlu un uzzīmēju, bet, tavu bēdu, nākamajā rītā jau viņš bija aizbraucis. Biju principiāls- ja nebija zīmējuma, žēli noskatījos uz aktieri, bet autogrāfu uz tukšas lapas neprasīju.” Jāņa kolekcijā ļoti daudz krievu aktieri, kuri ne tikai parakstījušies, bet veltījuši māksliniekam sirsnīgus vārdus. Komēdiju meistars Georgijs Vicins mēģinājis stūrīti uzzīmēt arī pats savu portretu. Latviešu aktieru ir maz. “Par daudz aizrāvos ar ārzemju aktieriem un latviešu aktierus pametu novārtā. Šķita, tepat jau visi viņi ir. Gan jau ar laiku. Tā ir nelabojama mana kļūda. Visi šie zīmējumi ir četrdesmit, piecdesmit gadus veci un šodien mana kaislīgā aizraušanās jau pieder vēsturei. Brīžiem gan šis azarts manī atkal uzbango, tomēr to apslāpēju, jo tā ir pagātne,” atzīstas mākslinieks.Kopijas no šīs unikālās kolekcijas Jānis Vaivars dāvinājis Rūjienas izstāžu zālei. Lielu un vērtīgu dāvinājumu Jānis uzdāvinājis Rūjienas Vidusskolai. Jaunās sporta halles sienu aiz tribīnēm grezno mākslinieka gatavotie sporta vimpeļi. Savukārt vimpeļi par lauksaimniecības tēmu uzdāvināti paju sabiedrībai “Naukšēni”.