Dzimis Naukšēnu pagasta “Lejas sporu” mājās netālu no Igaunijas. Mežu tur daudz, tāpēc arī visas apkārtējās mājas kopā sauc par Mežgaliešiem. Rūjienas ģimnāzijā jau nopietni nodarbojas ar trompetes spēlēšanu un sapņo par studijām konservatorijā. Tas gan izdodas tikai pēc dienesta Daugavpilī un Alūksnē.
1937.gadā pabeidz trompetes klasi, bet 1938.gadā docenta Ādolfa Ābeles kara kapelmeistara klasi ar brīvmākslinieka grādu. Nedaudzus gadus pēc konservatorija beigšanas mācīja dziedāšanu un vingrošanu Rūjienas ģimnāzijā. No 1940.gada V. Vikmanis pārcēlās uz Liepāju. Pēc kara viņš atjaunoja un 42 gadus vadīja Liepājas mūzikas skolu, reizē būdams arī skolotājs gan paša vadītajā Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā, gan Liepājas 1.vidusskolā. Viņš izveidoja divus jauktos korus- pilsētas skolotāju kori un rajona skolotāju kori, arī Liepājas kultūras nama pūtēju orķestri. Visi trīs ieguva nosaukumu- Tautas kolektīvs.
Valdis Vikmanis lika pamatus Liepājas Simfoniskajam orķestrim un ilgus gadus bija Liepājas pilsētas un rajona virsdiriģents. Apbalvojumi, ko viņš saņēmis, -Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme un Lielās mūzikas balva par mūža ieguldījumu- tikai apliecina liepājniekiem labi zināmo: tieši rūjienietis Valdis Vikmanis bija Liepājas pēckara mūzikas dzīves atjaunotājs.
1.Grāmata “Valdis Vikmanis. Sava mūža diriģents”, 2010. 2. Rūjienas Izstāžu zāle.
Attēlā: Valdis Vikmanis un Ēvalds Siliņš