Dzimis skolotāju ģimenē. Ernesta tēvs- skolotājs Miķelis Volkovs, Rūjienas simfoniskā orķestra līdzdibinātājs un mežraga pūtējs, ar saviem bērniem sastādīja neparastu ansambli- okarīna kvartetu. Ernests 1926.gadā beidz Rūjienas vidusskolu un tajā pat gadā iestājas Latvijas Valsts konservatorijas trompetes klasē, ko beidz 1932. gadā ar brīvmākslinieka grādu. Niecīgas toreiz ir skolotāju algas, un Ernesta studiju laikā tēvs nenieka nespēj atlicināt dēlam. Jauneklis griežas pie Dailes teātra diriģenta, lai uzņem viņu orķestrī. Diriģents prasa, vai šis kādā orķestrī jau spēlējis. Jā, atbild Ernests- okarīnu kvartetā Rūjienā. “Tad mums nekas neiznāks,” saka diriģents, “jo pūtējs man ir vajadzīgs gan, bet tikai trompetists.” “Lieliski!” atsaka darba meklētājs, “konservatorijā es mācos tieši trompetes klasē.” Viņu pieņēma orķestrī, un studijas bija nodrošinātas.Pēc studiju beigšanas E. Volkovs ilgus gadus spēlēja radiofona orķestrī pirmo trompeti. Trimdas sākumā sešus gadus viņš Vācijā spēlēja Hamburgas filharmonijā un operā, bet 1950.gadā izceļo uz Austrāliju un mūziķa gaitas izbeidz. E. Volkova vienīgā meita Zane beigusi konservatorijas klavieru klasi un rosīgi piedalās latviešu sabiedriskā dzīvē.