Dzimis latvieša un igaunietes ģimenē Kārķu pagastā, bet mācās Rūjienas draudzes skolā (no 1866.-1869.), ko beidz ar labām sekmēm. Par šo laikmetu viņa dzīvē atrodamas dažas raksturīgas ziņas “Baltijas Vēstneša” līdzstrādnieku biogrāfiju krājumā (1893). Tur rakstīts: ”Latviski runāt Rūjienas draudzes skolēniem bija stingri aizliegts, un latviskus laikrakstus nebij brīv ne rokā ņemt, bet Lapa pa brīvstundām skolotāja rudzu dravā vai alkšņu krūmos uz Rūjas upes krasta slepeni lasīja toreizējos latviešu laikrakstus, kurus dabūja no Rūjienas miesta tirgotāja Dauberta, kurš bija ārzemnieks, bet latviešu draugs un viņu valodas cienītājs.”
Lapa Mārtiņš savos Rūjienas laikos sacerējis dzejoļu krājumu “Mīlestības un mīlestības- gaudu ziņģes, kas iznāca pirmo reizi 1868.gadā un pēc tam tika izdota vēl piecas reizes. Autors bieži savās publikācijās parakstījies kā L. Rūjenietis.
Mūža tālāko posmu Lapa Mārtiņš pavada Rīgā, bet bieži mēdzis atgriezies savā dzimtajā pusē un Rūjienas novadā.
Viņa daiļradē daudz paša sarakstītu un tulkotu stāstu, sentimentālisma vai briesmu romantikas apzīmogotu romānu, mīlestības vēstuļu, laimes vēlējumu un svinību runu paraugu u.t.t. Daudzas no viņa pazīstamajām melodijām pielāgotajām ziņģēm tika iespiestas uz garām papīra loksnēm, kuras tad izkāra pārdošanai tirgos un citur.
Vēl arvien viesībās atskan “Cel mani pār’ par Daugavu” vai “Ak tēvija, tu dārga, svēta” un tikai retais zina, ka autors tām Lapa Mārtiņš- L. Rūjienietis.
1.Grāmata “Rūjiena”1978.g. Ziemeļblāzma.
2.Ž. Unāms. “Es viņu pazīstu” 1939.