1639.gadā Rūjienas mācītājs Kleinšmits nopircis no Plātes (Albrecht Plate) pusarkla Plāteru ciema zemes. Piepērkot vēl zemi, nodibinājis muižu Kirbelshof.
1640.gadā muiža nav reducēta. Tās platība bijusi 1,38 jaunie arkli. E. Dunsdorfs par nelielo Ķirbēnu muižu un tās īpašniekiem sniedz šādas ziņas:
1724.gadā Ceimerns pārdevis muižu Lēvenšternam. 1746.gadā- īpašnieks Benjamins Fišers. 1751.gadā- barons Posse. 1764.gadā- Kristians Groenebergs. 1793.gadā- Vilhemīne Alberlinga. 1800.gadā- majors fon Oetingens. 1820.gadā- majors fon Oetingens (0,63 arkli, 49 vīrieši, 52 sievietes). 1834.gadā- Rihards fon Samson- Himmelstjerns. 1835. gadā- Landrāts fon Rennenkamps. 1836.gadā- Georgs fon Strīks (šajā laikā arī Plāteres muiža ar 9,88 arkliem, 443 vīriešiem un 458 sievietēm pieder G. fon Strīkam).
1919.gada sākumā, kad no lieliniekiem bija atbrīvoti Ipiķu, Arakstes, Lodes, Ķoņu, Naukšēnu, Jeru un Ternejas pagasti, Ķirbēnos (9.02) sapulcējās šo 7 pagastu pārstāvji, izvēlēja Zemes padomi un izsludināja mobilizāciju. Mobilizācijas komitejā darbojās kapteinis Paukšēns no Ipiķiem, virsleitnants Danebergs no Ķoņiem un Rūjienas ārsts H. Elcbergs. Mobilizācijas dienā- 26.februārī pieteicās 16 virsnieki un 615 kareivji un instruktori.
1920.gada Valsts Zemes fondā ieskaitīto īpašumu sarakstā Nr12 (3.05.1920) par muižu zemji atsavināšanu Ķirbēnu muiža nav minēta. Tās platība bijusi 234 ha. Latvijas patstāvības laikā Ipiķu pagasts apvienoja cara laika Ipiķu un Ķirbēnu muižu iedzīvotājus.
1974.gadā muižas kungu namā mājoja Mazsalacas MRS Ķirbēnu mežniecība, bet 1985.gadā tur atradās Rūjupes mežizstrādes kopmītnes.
Teksta autors- Jānis Landrāts