Rūjienas muiža
Viena no lielākajām Rūjienas novada muižām – Rūjienas Lielā muižā ( Groshof ) dibināta jau Livonijas ordeņa mestra Firstenberga valdīšanas laikā. Uz 300 zemnieku zemēm (1557.) to dibinājis kāds Šteins ( Steen ). Lietuvas – Polijas pārvaldes laikā par lielāko lēņu ieguvēju kļuva Georgs Fārensbahs (Fahrensbach). Viņam piešķīra Rūjienas Lielo muižu, Rūjienas pili kopā ar miestu un Idus muižu. Mainoties varām, (1622.), Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs II – Rūjienu un Lielo muižu dāvina savam mantzinim Jasperam Matsonam Krūzem ( Kruse ). Līdz muižu redukcijai (1690.) īpašums piederēja Krūzes mantiniekiem. Pēc Ziemeļu kara, Rūjienas Lielajai muižai, tāpat kā citām apkārtnes muižām, īpašnieki bija mainījušies: (1796.) Krievijas ķeizars Pāvils I to uzdāvināja ģenerāļa fon Rāta sievai Esterei, dzimušai Monod ( Esther von Rat, geboren von Monod ). Ģenerāļa atraitnes īpašumu pārvalda līdz 1826. gadam. Groshof mantoja Heinrihs fon Monods. Pārņemot muižu, tās lielums novērtēts uz 40,75 arkliem, un tajā dzīvojuši vairāk kā tūkstotis iemītnieku - 541 vīru un 613 sievu.
1838. g. Rūjienas Lielo muižu nopirka Vidzemes gubernatora dēls, barons Hamilkars fon Felkerzāms ( Hamilkar von Fölkersahm; 1811-1856 ), bet 1853. g. to tālāk pārdeva savam draugam, Cēsu apriņķa tiesnesim un Jaunkārķu muižas īpašniekam Gustavam fon Krīdeneram. Landrāts fon Felkerzāms pārcēlās uz Rīgu, kur 1856. gada aprīlī mira. To uzzinot, 12 Rūjienas Lielās muižas saimnieki pasta zirgos steigušies uz bērēm, lai nostātos pie zārka un aiznestu nelaiķi līdz kapa vietai. G. fon Krīdeners ne vien turpinājis sava priekšgājēja uzsākto muižas zemju pārdošanu zemniekiem, bet arī atbalstījis arī Rūjienas novada I dziesmu svētku norisi 1866.gada maijā.. Būdams svētku prezidents, sveicis viesus, novēlot, lai „šie svētki svētīgus augļus nes.” Jāteic, ka vārdi piepildījušies, jo rūjienieši vienmēr bijuši sparīgi dziedātāji un čakli dejotāji! Īsu laiku (no 1873.) muiža piederējusi Voldemāram fon Aderkasam ( Woldemar von Aderkas ), bet pēdējais no Rūjienas Lielās muižas vācu tautības īpašniekiem bijis Kreizs. Darbīgs kungs, jo licis nosusināt purvus ap muižu, finansējis pasta ēkas celtniecību, uzcēlis dzirnavas pie Rūjas upes. Nonākot naudas grūtībās, spiests muižu pārdot. Tā nu 1894. gadā Rīgas apgabaltiesas ūtrupē Rūjienas Lielo muižu nosolījis tirgotājs un Rencēnu Lielā kroga krodzinieks, latvietis Fricis Cīrulis (1836-1911). Par pirkumu palīdzējis samaksāt toreizējais Naukšēnu barons fon Grote, kurš aizdevis pret obligācijām 40 000 zelta rubļus. Viss īpašums maksājis brangu naudu - 123 000 rubļu Aizdots Cīrulim pret vienošanos, ka krogā un tirgotavās ikdienā pārdodams Naukšēnu, nevis konkurentu – Kokmuižas alus! Ar saimniekošanu Fricim ne visai veicies, jo no kādreizējām Lielās muižas zemēm atlikušas 1000 pūrvietas. Izpārdoti meži. Nav rentes māju, tikai 3 pusmuižiņas. Pats uzturējās Rencēnos, bet darbus muižā uzraudzīja dēls Alfrēds (līdz 1904.). Pēc 1. pasaules kara un F. Cīruļa nāves, muižu (1919.) mantoja meita Minna Kreišmane. Divus gadus vēlāk, (1921.) viņa pārdeva savas tiesības uz neatsavināmo muižas centru brāļa dēlam Alfrēdam Cīrulim, - pēdējam Rūjienas Lielās muižas īpašniekam (līdz 1939.).
Padomju laikā Rūjienas Lielajā muižā atradās gan Rūjienas slimnīcas palīgsaimniecība, gan infekcijas slimnīca, tuberkulozes dispansers, vidusskolas palīgsaimniecība un kolhoza „Straume” mehāniskās darbnīcas. Par seno laiku godību vien liecina apskatāmās kādreizējā kungu un kalpu mājas, klēts.
Lāsts pār Lielo muižu
R ūjienas Lielā muižā senos laikos bijis klosteris. Muižas ieguvējs to iznīcinājis. Vecais mūks nolādējis viņu un visus nākošos pasaulīgās muižas īpašniekus. Vai nu tā ir likteņa atmaksa, vai traģiska apstākļu sagadīšanās, bet patiesi tā bijis, ka nedabīgā nāvē mirušo muižas īpašnieku skaits pārsniedzis desmit gadījumus. Muižas īpašnieki bieži mainījušies, sevišķi agrākos laikos. (Vidzemes novada teikas. Valmiera, 1999.)
Ingrīda Zīriņa - Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja