Paipes pusmuiža

Kādreizējās mazās Paipusu ( Paipe, Paipusti, Paibs ) muižiņa vairākās paaudzēs bijusi Holfsteru ģimenes īpašums. Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs nostiprināja īpašnieka tiesības (1626.) Johanam Holfsteram, bet minētā brīvkunga meita ieprecējusies Tēdvenu ģimenē. Septiņpadsmitā gadsimta beigās, (1683.) muiža jau piederējusi viņas dēlam - leitnantam Johanam Leonhardam fon Tēdvenam.1755. gadā kapteiniete (kapteiņa atraitne) Barbara Sofija Šreiterfelde, dzimusi fon Tēdvena, pārdeva dzimtas īpašumu valsts padomniekam Joahimam Johanam fon Zīversam ( Joahim Johann von Sievers ) par 8000 sudraba dālderiem, bet (1781.) Paipusti piederēja pulkvežleitnantam E. fon Šteinam.

Pārdesmit gadus vēlāk, (1828.) muižu ūtrupē iegādājās netālajos Virķēnos dzimušais, Sēļu muižas īpašnieks, landrāts Karls Johans Hermanis fon Engelharts ( Karl Johann Hermann von Engelhardt; 1771-1841 ), samaksājot par īpašumu visai pieticīgu summu - 8525 sudraba rubļus. Jaunā dzīvojamā ēka ( kungu māja ) celta ap (1900.) vienkāršā neostila arhitektūras stilā. Eleganci jaunceļamai koka celtnei piešķīra ornamentālie virslogi, jumta galu izgreznojumi un tumšā krāsojuma fasāde.

Īpašnieka fon Engelharta meitas Lillijas laulība ar vācu tautības pilsoni Hīnu savulaik svētīta ar piecām atvasēm – divām meitām (Lilliju un Ēriku) un trim dēliem (Helmutu, Eduardu un Berntu). Vecākais no Hīnu dēliem – Helmuts pēc dienesta armijā, kļuvis invalīds, bet vidējais - Eduards apsaimniekojis muižu, pats strādādams līdz visos darbus. Jaunākais – Bernts, vēlākais muižas īpašnieks, atbraucis vienīgi ik pa laikam pārbaudīt īpašumu. Fon Engelhartu ģimenes īpašumā muiža atradās līdz Latvijas agrārās reformas sākumam (1920.). Tad Valsts īpašumu zemes fondā ieskaitāmo muižu sarakstā kā Paipusu muižas īpašniece minēta Hinceles kundze, bet muižas platība uzrādīta 424 hektāru liela. Muižai piederējušas 4 kalpu mājas un pie vienas no tām bijušas pat vējdzirnavas ar lieliem spārniem! Tagad no tā nekas nav saglabājies. Ceļa labajā pusē bijusi liela rija un rijas galā skaists dzirnavu dīķis.

1920. gadā muižā bijis ierīkots pansionāts vācu bērniem. Vēlāk, kad Hīni aizbrauca, muižu pārdeva. Tā palikusi rentnieku uzraudzībā, bet kolhozu laikos veco muižas namu nojauca. No senās kungu godības vien palikusi ēka, kurā kādreiz atradusies virtuve un telpas muižas kalpiem. Bet varbūt vērts izlocīt kājas un izstaigāt kādreizējo veco muižas parku?

Ģenerāļa zobens

Stāsta, ka kilometru no Paipusu muižas uz dienvidiem, pa kalniņa virsu, staigājot, apakšā dobji atbalsojoties, jo tur zviedru laikā esot aprakts kāds slavens ģenerālis izvelvētā kapā. Ģenerālis esot paglabāts vara zārkā ar zelta zobenu. (Vidzemes novada teikas. Valmiera, 1999.)

Ingrīda Zīriņa - Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja